Pavasara saule arvien vairāk iesilda ūdeņus, un daudzu sugu zivis tieši šobrīd nārsto, dodot dzīvību jaunajai paaudzei.
Pavasara saule arvien vairāk iesilda ūdeņus, un daudzu sugu zivis tieši šobrīd nārsto, dodot dzīvību jaunajai paaudzei. Zveja ar tīkliem patlaban aizliegta, taču maluzvejnieki mēģina izmantot mirkli, kad lielākās zivis dodas seklajos līčos uz nārstu. Tāpēc šajā laikā zivju inspekcijas darbiniekiem palīgā atklāt nelikumības dodas arī policijas inspektori. Vienā no reidiem piedalījās arī “Staburags”.
Tīkls par pāris latiem
Madonas reģionālās vides pārvaldes inspektors Edvīns Gudrītis un Klintaines iecirkņa inspektors policijas leitnants Gunārs Pusts nolēmuši pārbaudīt Daugavu un tās līčus iepretim Koknesei.
Sākam braukt netālu no Kokneses pilsdrupām un vispirms iegriežamies Baznīcas līcī. Diena ir silta, gaisā jaušama vēja pūsma, tomēr krastā redzami tikai daži makšķernieki. Viņiem netraucējot, vispirms nolemjam pārbaudīt līča vidusdaļu.
Ielaižam ūdenī īpašu metāla āķi, kurš piemērots tīklu un auklu meklēšanai un izvilkšanai, un sākam līkumot pa līci cerībā atrast kādu zem ūdens iegremdētu tīklu.
Rāmi pukšķ laivas motors, un Gudrīša kungs stāsta, ka šopavasar pēc ledus izkušanas veikts jau vairāk nekā 40 reidu. Atklāti ap pussimt zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu, izcelts vairāk nekā 60 maluzvejnieku tīklu. Pašus pārkāpējus gan pie rokas reti izdodas noķert, tāpēc sodīti tikai četri cilvēki, un viņiem aprēķināta 80 latu sodanauda.
Maluzvejniecības apjomi ir lielāki nekā pērn šādā laikaposmā. Tas izskaidrojams ar to, ka brīvi nopērkami lēti tīkli. Par pāris latiem var nopirkt pat 90 metru garu linumu, un maluzvejnieki to izmanto.
Zivis neķeras
Āķis aizķer vien akmeņus upes gultnē, tāpēc var priecāties par gulbjiem, kuri turpat netālu no laivas draiskojas, paretam seklumā pārbaudot tikko dīgstošās ūdenszāļu audzes.
Nolemjam piestāt pie makšķerniekiem un pārbaudīt, vai viņiem ir makšķerēšanas kartes. Viss kārtībā, vien vīri žēlojas, ka zivis ķeras slikti, kaut gan visai piemēroti laika apstākļi. Visu rīta cēlienu bijušas tikai dažas copes.
Filmē klipu par līdakām
Gunāram Pustam iezvanās mobilais tālrunis, un uzzinām, ka aizdomīgi vīri manīti pie Pērses ietekas Daugavā. Steigšus dodamies turp un, apmetuši loku ap pilsdrupām, pamanām laivu, kura piestājusi krastā. Laivā sēdošie cilā prāvus polietilēna maisus. Kad piebraucam, izrādās, ka tie ir SIA “Vilks studija” darbinieki, kuri gatavojas uzņemt videoklipu par līdaku ķeršanu. Maisos ir divas prāvas līdakas, kuras tobrīd spiningot aizliegts. Tāpēc laivā sēdošie steigšus uzrāda dokumentus, kuri liecina, ka zivis pirktas Sērenes zivjaudzētavā. Viņi stāsta, ka aiz upes līkuma krastā ir vīri ar spiningiem, un lūdz netraucēt filmēšanu.
Tīklā ikru pikuči
Izbraucam no Pērses un šķērsojam Daugavu pārbaudīt kādu maluzvejnieku iecienītu līci Seces pagasta krastā. Āķis atkal iegrimst ūdenī, un jau pēc neilga brīža tas aizķer auklu, ar kuru kopā sasieti divi tīkli.
Sameklējam tīkla galu, un laivā gulst smalks neilona tīkls. Diemžēl tas nav tukšs. Tajā sapinušās vairāk nekā 15 prāvu raudu. Izaugumi uz viņu zvīņām liecina, ka zivis tieši pašlaik gatavojas nārstot. Raudas, par laimi, ir visai izturīgas, un sveikas un veselas viņas izdodas atlaist Daugavā. Iemestas ūdenī, zivis brīdi lēni kustina spuras turpat ūdens virspusē, bet pēc tam strauji pazūd dzelmē.
Tīklā atrodam arī lielus ikru pikučus. Iespējams, tie pieder kādām plēsīgām zivīm, kurām nārsts sākas agrāk. Diemžēl tīklā gājis bojā ap kilogramu smags zandarts un visai prāvs asaris. Ja nespēj peldēt, plēsīgās zivis parasti ļoti ātri iet bojā.
Iepriekšējās dienās izcelti tīkli ar raudām, kuras vēl nav paspējušas iznārstot. Labi, ja zivis vēl dzīvas, taču viens tīkls ūdenī nostāvējis tik ilgi, ka zivis sākušas pūt.
Žogs upes krastā
Binoklī redzam, ka filmēšanas grupa atstāj Pērses krastus, tāpēc pārbaudām, vai tomēr upē nav iestiepts kāds tīkls. Bažas izrādās veltas. Pamanām vien to, ka Pērses kreisajā krastā, iepretim viesunamam “Rančo Randevu”, kādas privātmājas īpašnieks gar pašu krastu nostiepis žogu, pārkāpjot noteikumus par tauvas joslu. Inspektori nolemj tuvākajās dienās noskaidrot, kāpēc mājas saimnieks tā rīkojies. Pērses krasts šajā vietā ir ļoti stāvs un brūkošs.
***
Ūdenim iesilstot vēl vairāk, sāksies plaužu nārsts, un no dzelmes sugas turpināšanai līčos dosies vēl prāvākas zivis. Vides inspektori un policija būs bieži viesi upju krastos, tomēr arī pašiem vajadzētu saprast, ka tieši maluzvejnieku liktie tīkli nodara lielu ļaunumu, izjaucot nārstu un traucējot zivju krājumiem atjaunoties dabīgā veidā.
