Mātes diena Latvijā savlaik gan svinēta, gan aizmirsta. Pirms gandrīz 70 gadiem tā īpaši atzīmēta arī Kokneses luterāņu baznīcā.
Mātes diena Latvijā savlaik gan svinēta, gan aizmirsta. Pirms gandrīz 70 gadiem tā īpaši atzīmēta arī Kokneses luterāņu baznīcā. Kopš nesvinam Starptautisko sieviešu dienu, Mātes diena atkal celta godā, taču ir krietni klusāka un pieticīgāka.
Kā stāsta vēstures avoti, Mātes dienas tradīciju pirmsākumi rodami Anglijā. Dienā, kad svinēta Mātes diena, bērni atgriezās vecāku mājās, lai sveiktu māti. Svētki svinēti tikai ģimenes lokā. Ticīgie ļaudis devās uz baznīcu, lai pateiktos Dievam.
Latvijā to sāka svinēt 1922. gadā — draudzēs un biedrībās. Kopš 1934. gada Mātes dienu svin maija otrajā svētdienā, kad māti godā arī citās valstīs. Pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma 1938. gadā Mātes dienu sāka dēvēt par Ģimenes dienu, tā akcentējot mātes lielo lomu ģimenes veidošanā.
1935. gada 12. maijā Mātes diena sumināta arī Kokneses luterāņu baznīcā. Klintainiete Ilzīte Pitjukeviča no tiem laikiem saglabājusi baznīcas lapiņu. Norāde “Iesvētīšana” vēsta, ka šī diena daudziem bijuši divkārši svētki. Lapiņas iekšpusē dievkalpojumā dziedamie teksti, bet uz “vāciņa” — iesvētāmo saraksts. Todien baznīcā iesvētīti 27 cilvēki — 9 jaunietes un 18 jauniešu. Klintainiete stāsta, ka viņu vidū bija arī vecāsmātes māsasdēls — astoņpadsmitgadīgais Verners Bots. Diemžēl jaunieša liktenis bija traģisks — viņu iesauca leģionā, un 1944. gadā puisis pazuda bez vēsts.
