Aizkrauklieti Lieni Vuškāni noteikti ievērojuši daudzi, jo viņa ar savu skanīgo un samtaino balsi iepriecinājusi klausītājus ne vienā vien pasākumā.
Aizkrauklieti Lieni Vuškāni noteikti ievērojuši daudzi, jo viņa ar savu skanīgo un samtaino balsi iepriecinājusi klausītājus ne vienā vien pasākumā. Liene piedalījusies gan Aizkraukles, gan valsts mēroga konkursos. Šogad neprofesionālo dziedātāju konkursā “Klusie ūdeņi” viņa ieguva trešo vietu.
Atceras tikai dāvanu
— Kad tu sāki dziedāt?
— Dziedāt sāku jau bērnudārzā “Auseklītis”. Pirmā mani pamudināja un mācīja dziedāt audzinātāja Dace. Viņa mani sagatavoja arī konkursam “Cālis”. To, kā “Cālī” dziedāju, neatceros, taču atminos brīdi, kad gāju pēc dāvanas. Kā jau bērnam, tas man visspilgtāk palicis atmiņā.
— Par ko bērnībā vēlējies kļūt?
— Bērnībā nebija ne domas, ka varētu kļūt dziedātāja! Nekad neesmu apsvērusi iespēju saistīt visu savu dzīvi ar mūziku. Domāju, ka būšu bērnudārza audzinātāja vai friziere. Skolā plānoju domu kļūt par juristi vai aktrisi.
— Kur esi mācījusies dziedāt?
— Kad mācījos 1. klasē, pieteicos pulciņos Aizkraukles bērnu un jauniešu centrā. Izvēlējos mūzikas studiju “Tikai tā”, kuru vadīja Anita un Jānis Ostrovski. Sākumā dziedājām tautasdziesmas, vēlāk pievērsāmies estrādes mūzikai. Nedaudz mācījos spēlēt arī klavieres, bet vienīgā melodija, ko apguvu, bija “Aijā, žūžū, lāča bērni!”.
Vidusskolā sāku dziedāt kameransamblī “De cantare”, kuru vada Ingūna Grietiņa—Bogdanova. Tagad pilnveidojos Arņa Medņa studijā Rīgā pie Ances Krauzes.
Arī slavenības nepazīst notis
— Vai ir bijusi vēlēšanās iemācīties spēlēt kādu instrumentu?
— Gribēju mācīties spēlēt ģitāru, bet nekad tam neatlika laika. Tagad vēlētos iemācīties spēlēt saksofonu. Manuprāt, meitene un saksofons ļoti labi izskatās. Tas ir ļoti romantisks instruments, bet arī ļoti dārgs. Tomēr šo ieceri neatmetu. Kādreiz noteikti to apgūšu!
— Kāpēc neizvēlējies mācīties mūzikas koledžā, akadēmijā?
— Nepazīstu notis! Bet ir jau arī slaveni mūziķi, dziedātāji, kuri nepazīst notis. Tomēr, jo vairāk dziedu, jo biežāk rodas nepieciešamība tās pazīt. Tas mūziķim palīdz.
Dzīvē nepieciešams improvizēt
— Kuros konkursos esi piedalījusies? Kādi panākumi?
— Lielākoties piedalījos kopā ar popgrupu. Individuāli dziedāju ļoti reti. Tikai vidusskolā sāku dziedāt viena. Esmu piedalījusies valsts konkursā Tukumā “Tonis, pustonis”, kur ieguvu otro un trešo vietu. Piedalījos arī konkursā “Jaunās zvaigznes”. Kopā ar Daci Puidu dziedājām duetā un no trijiem tūkstošiem dalībnieku iekļuvām pirmajā divsimtniekā. Šogad domāju piedalīties vēlreiz. “Klusajos ūdeņos” ieguvu trešo godalgu, tas man bija negaidīts pārsteigums. Ilgi šaubījos, vai pieteikties.
— Kā juties, piedaloties “Klusajos ūdeņos”?
— Fantastiski! Jau pirmajā mēģinājumā sapratu, ka man ļoti patīk dziedāt kopā ar grupu! Nesaprotu, kāpēc “Dziesmā manai paaudzei” nedziedāju kopā ar “Labvēlīgo tipu”, bet izmantoju fonogrammu? Šoreiz nolēmu pamēģināt dziedāt “dzīvajā”. Mēģinājumā bija tāda sajūta, it kā lidotu.
Fonogrammā viss iet uz priekšu, kā plānots, bet dzīvē jāpielāgojas, jāprot improvizēt. Tā ir liela atbildība gan man, gan pavadošajai grupai.
Izvēlējos dziesmu krievu valodā. Man nepatīk cilvēku aizspriedumi pret krievu dziesmām. Tikpat labi var dziedāt franču, turku vai lietuviešu valodā! Turklāt, lai gan dziesmas teksts ir krievu valodā, tai taču ir Raimonda Paula mūzika!
Vajag kādu, kam dziedāt
— Vai pirms koncertiem uztraucies?
— “Klusajos ūdeņos” skatītājus nemaz neredzēju, jo visapkārt bija dūmi, gaismas — tas ļoti palīdzēja. Kad sāc dziedāt, tad it kā kaut kur pazūdi. Galvenais ir iesākt. Kādreiz vairāk uztraucos pirms koncertiem, tagad vairs nav tik traki. Parasti baidījos, vai neaizmirsīšu vārdus. Galvenais — būt pārliecinātai par sevi.
Visvairāk klausītāju bija koncertā “Dziesma manai paaudzei”. Dziesmas laikā nedomāju par klausītājiem, tāpēc neuztraucos.
— Par ko domā, kad dziedi?
— Daudzi apgalvo, ka vajag kādu, kuram dziedāt. Man tā nav. Tomēr esmu ievērojusi, ja kādam velta dziesmu, vārdus, skan labāk.
Dažreiz dziesmas laikā pētu, kas atnācis uz koncertu, kā izturas, ko dara — sarunājas, baksta zobus… Prātoju, ko varētu domāt cilvēki, kad viņi klausās manī.
Aizveru acis un…
— Uz skatuves esi tā pati Liene, kas ikdienā?
— Kaut kādā mērā cilvēks uz skatuves mainās. Tur es vairāk izrādu emocijas, piemēram, aizveru acis… Zinu, ka tur to varu atļauties. Tādā veidā atklājos klausītājam.
— Vieglāk jūtas izteikt mūzikā vai vārdos?
— Dziesmā vieglāk. Protams, ir tādi “aukstie” tipiņi, kuri nesaprot. Bet tie, kuri iedziļinās tekstā, saprot, ko vēlos pateikt. Manuprāt, tieši mūzikā vislabāk izteikt emocijas, mīļumu, jūtas. Mūzika ir intīma lieta. Tajā var vieglāk izpausties, parādīt, ko patiesi jūti. Katram cilvēkam ir kāda saudzējama lieta, un man tā ir mūzika!
Vispirms izglītība un ģimene
— Kas tev ir mūzika?
— Mūzika ir daļa no manas dzīves. Tā ir kā atkarība. Tik ļoti pierasts, ka grūti iztikt. Tāpat kā tad, ja pierasts dzert tēju bez cukura, grūti atsākt dzert to ar cukuru. Organisms pie tā pieradis. Tāpat ir ar mūziku — kad neesmu dziedājusi, kļūstu vai traka!
— Vai mūzika tev dzīvē ir galvenais?
— Diez vai. Bez mūzikas varu iztikt, taču ar to ir vieglāk. Tas ir pieradums, pieķeršanās. Kad nav, tad to meklēju. Arī iespējas dziedāt. Apzinos, ja pati nemeklēšu, neviens uz paplātes nepasniegs.
Tomēr, lai ar mūziku nopelnītu, jābūt izcilam. Man galvenais ir izglītība un ģimene, tad mūzika. Tomēr cenšos visu maksimāli sabalansēt, lai nekas neciestu.
Vienkārši eju un dungoju
— Kādos brīžos tev gribas dziedāt?
— Gan skumjos, gan priecīgos. Vairāk gan priecīgos. Parasti daru to neapzināti — vienkārši eju un dungoju, bet, ja sāku dziedāt pārāk skaļi, man piedraud izdzīt no mājas!
— Kādas dziesmas parasti dziedi?
— Man patīk liriskās, lēnās, romantiskās. Pašai liekas, ka tās skan labāk. Patīk dziedāt vienai un duetā. Ne tāpēc, lai izceltos, bet tādēļ, ka tad atbildība ir tikai pašai. Divatā jādomā — ja nu viņš kaut ko neizdara… Patīk dziedāt kopā ar Arvi Ostrovski un Daci Puidu.
No uzslavām mulst
— Kāds bijis skaistākais kompliments?
— Neesmu pieradusi pie komplimentiem. Parasti mulstu. Vispatiesākās uzslavas, manuprāt, ir tad, ja cilvēks iepriekš nav dzirdējis, kā dziedu. Tad viņš atzinību izsaka nevis tāpēc, ka ir kāds teicis, ka es labi dziedu, bet tāpēc, ka viņš pats tā domā. Īpašs prieks, ja kāds profesionālis atzinīgi novērtē manu sniegumu.
— Kurš ir bijis visskaistākais pasākums?
— Popgrupas piecu gadu jubileja, kuru svinējām Bērnu un jauniešu centrā. Bija uzaicināti gan vecāki, gan draugi, visi bijušie un tagadējie dalībnieki. Par katru padomāts. Popgrupā nodziedāju apmēram 10 gadu. Esam piedalījušies dažādos konkursos, pasākumos, bijuši nometnēs. Visu Latviju esam izbraukājuši.
Divas reizes iestudējām “Sniega karalieni”. Apbrīnoju Anitas un Jāņa entuziasmu, uzņēmību un pacietību, jo tas nav viegls darbs. Lai sasniegtu labu rezultātu, jāiegulda daudz laika, darba un līdzekļu.
Visi radi muzikāli
— Kāda ir tava attieksme pret “Talantu fabriku”? Vai pati gribētu tajā piedalīties?
— “Talantu fabrika” palīdz apzināt, ka Latvijā ir daudz vairāk talantīgu cilvēku nekā domājām. Manuprāt, uz “fabriku” iet, lai iegūtu popularitāti. Var redzēt dažu dalībnieku muzikālo izaugsmi. Kāds vēlāk izdod arī disku.
Taču viņi izliek savu dzīvi kā uz delnas, tāpēc es neietu “fabrikā”, jo kaut kas jāpatur arī sevī. Televīzijā pārāk daudz parāda, cilvēks kļūst neinteresants. Arī mani vilina pārbaudīt savus spēkus, taču kaut kas attur to darīt. Es jau mācos pie tiem pašiem pedagogiem (Ances Krauzes un Jolantas Gulbes — aut.), iegūstu to pašu, ko “fabrikanti”.
— Prasme dziedāt ir talants vai izkopta, darbojoties ansamblī?
— Talantam jābūt. Man tas ir iedzimts. Mamma daudz dziedāja, kad biju maziņa. Viņa bija soliste grupā. Tētis spēlēja trompeti. Vectētiņš bija mūzikas skolotājs. Patiesībā visi mani radi ir aktīvi un dziedoši cilvēki!
— Vai gribētu, lai arī tavi bērni dzied?
— Būtu skaisti, patīkami paskatīties…
Pati veido savu tēlu
— Vai ir kāds mūziķis, kuram vēlētos līdzināties?
— Nē, es negribētu līdzināties nevienam mūziķim. Es pati veidoju savu tēlu. Klausos tikai, lai mācītos. Protams, ietekmējos, bet man nav ideāla, ar kuru kopā gribētu dziedāt.
— Vai dziedāt var iemācīties jebkurš?
— Tam, kuram “lācis uz ausīm uzkāpis”, būs grūti… Bet, ja ir labs pedagogs un vēlēšanās, cilvēks var iemācīties daudz ko, nepieciešams laiks un milzīga uzņēmība.
— Kā kop balsi?
— Nesmēķēju. Nekādas citas receptes nav — nekad neesmu mēģinājusi pirms koncerta dzert jēlas olas vai lietot kaut ko citu.
— Kāds ir tavs mērķis mūzikā?
— Ir tādi mazi sapnīši. Gribētu izveidot savu grupu, vēlētos apgūt estrādes dziedāšanu.
