Valdība apstiprināja rīkojumu par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietām. Svētki norisināsies Rīgā nākamgad no 5. līdz 13. jūlijam. Jaunieši šos svētkus tradicionālā formātā nebūs pieredzējuši desmit gadus, jo iepriekšējie notika 2015. gadā (2020. gadā kovida pandēmijas dēļ svētkus pārcēla un 2021. gadā tie notika netradicionālā formātā). Daudzi kordiriģenti un pedagogi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus gan sagaida ar bažām par kustības nākotni.

LĪGA AIJA LAGZDIŅA

Dziedātāju daudzums skatēs satraucošs

Par sākotnēji plānoto 30 tūkstošus lielo dalībnieku skaitu radās stipras šaubas un izvirzījās jautājums, vai izdosies aizpildīt vismaz pusi no Sidraba birzs estrādes.

Kultūras ministrijas izstrādātajā plānā “Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2022.—2023. gadam” norādītais dalībnieku skaits gaidāmo Skolēnu dziesmu svētkiem bija pat cerīgāks nekā Dziesmu un deju svētku padomes plānotais — 50 tūkstoši. Tomēr pērnā pavasara Dziesmu svētku skatēs redzētais organizatoriem lika raukt uzacis. No Kurzemes ieradās vien 20% no visiem reģionā pastāvošajiem skolu koriem. Kopumā uzstājušies tikai 7000 dziedātāju, kas ir par 10 000 dalībnieku mazāk nekā 2015. gadā.

Dziedātāju daudzums skatēs esot bijis satraucošs, bet šobrīd situācija ir uzlabojusies, tagad noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols tomēr ir optimistisks. “Dalība skatēs bija brīvprātīga, tādēļ arī dziedātāju skaits bija mazāks,” viņš saka. “Paveikts vērtīgs darbs, mudinot skolēnus dziedāt. Plānojam, ka svētkos dalībnieku skaits būs lielāks, nekā redzējām pagājušajā pavasarī.”

Ietekme nav pētīta

Valsts izglītības satura centrs nupat informēja par pirmā posma reģistrācijas datiem, kas apkopoti 1. novembrī. Tie liecina, ka svētkiem gatavojas 309 kori ar 12 426 dziedātājiem.

2015. gada svētkos piedalījušies 12 704 dziedātāji no 331 kora (pavisam 37 890 svētku dalībnieku). Precīzs dalībnieku skaits būs zināms pēc nākamā gada pavasara skatēm.

E. Vītols analizē: “Dalībnieku skaita samazinājumu skolu koros ietekmē vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, dzimstības samazināšanās Latvijā. Otrkārt, pandēmijas laikā daudzi jaunieši pārorientējās uz individuālu interešu izglītību. Lielu lomu spēlē skolu reforma, kuras dēļ skolas apvieno vai likvidē, un lauku skolās kora nodarbības daudzi skolēni nevar apmeklēt, jo jāpaspēj uz skolas autobusu. Savukārt dažās lielajās skolās koris vispār netiek piedāvāts, jo vadība nevēlas to finansēt. Pietrūkst arī kvalificētu speciālistu.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna stāsta, ka pašlaik jauno dziedātāju samazinājuma ietekme uz Vispārējo dziesmu svētku pastāvēšanu nav mērīta, taču demogrāfiskais kritums un jaunatnes intereses trūkums par kordziedāšanu apdraud svētku nākotni.

Iesaistās katrs trešais

Šī gada septembrī pēc svētku lieldrauga “Swedbank” pasūtījuma veikts pētījums, kurā aptaujāti 1007 Latvijas iedzīvotāji, kas ir vecāki par 18 gadiem un kam ir 7—22 gadus veci bērni vai mazbērni. Pētījums liecina, ka katrs trešais Latvijas bērns vai jaunietis no 7 līdz 22 gadu vecumam iesaistās Dziesmu un deju svētku kustībā, tomēr dalībnieku skaits reģionos ir dažāds. Visaktīvāk iesaistīti bērni un jaunieši no Vidzemes, veidojot gandrīz pusi no visiem dalībniekiem (47%), aiz tā seko Kurzeme (39%), tad Latgale (34%) un Zemgale (33%).

Tikai 19% no aptaujāto atvasēm dzied korī, bet 55% nodarbojas ar sportu. Trešā daļa respondentu uzskata, ka Dziesmu un deju svētku tradīcija jauniešiem nav aktuāla, jo mūsdienās tiem ir citas intereses — Dziesmu svētki esot vecmodīgi un garlaicīgi. Pusei (54%) no bērniem trūkst intereses par tautas dejām vai kori. Lai gan pārliecinošs vairākums uzskata, ka ikviens sabiedrības loceklis ir atbildīgs par Dziesmu svētku tradīcijas turpināšanos.

Nepieciešama pārmantojamība

“Ja bērns jau no mazotnes netiek iepazīstināts ar kori, tad viņam arī vēlāk nebūs vēlmes piedalīties. Tā vietā tiks izvēlēts futbols, jo tas ir populārs. Pirmsskolas vecuma bērniem vajadzētu būt iespējai pamēģināt gan dejas, gan dziedāšanu, gan sportu. Šīm aktivitātēm jābūt iekļautām pamatizglītībā vismaz līdz sestajai klasei, lai veicinātu daudzpusīgas personības attīstību,” uzskata E. Vītols.

Vissvarīgākais šobrīd esot sadarbības veidošana ar Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociāciju un Dziesmu svētku biedrību, lai vispārizglītojošajās skolās nostiprinātu mūzikas priekšmetu, kurā notiktu līdzdalības aktivitātes, piemēram, kordziedāšana. Salīdzinājumā ar sportu, kam mācību plānā atvēlētas trīs stundas nedēļā, koris ir brīvprātīga interešu izglītības nodarbe. Nepieciešams integrēt kora stundas mācību procesā tā, lai skolēniem tas būtu ērti un pieejami. Jāveicina interese arī pašvaldību un skolu vadītāju vidū, lai būtu vēlme no vadības puses iekļaut kori vai citu kopmuzicēšanas formu savā izglītības pamatpiedāvājumā.

“Kultūras ministrija atbild par Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, bet, lai tie notiktu, nepieciešama pārmantojamība, kas iespējama, ja bērni piedalās Skolēnu dziesmu svētkos. Lai pārmantojamības ķēde nepārtrūktu, tā ir jāstiprina. Tādēļ uz abiem notikumiem nepieciešams skatīties kā uz kopumu,” uzsver S. Pāvulēna. Viņasprāt, svarīgi ir novērtēt katru, kurš piedalās svētku īstenošanā, un izcelt Dziesmu svētku unikalitāti kā paaudzēs pārmantotu tradīciju. Tāpat kā lepojamies ar olimpiskajiem sportistiem, līdzīgi jācildina mākslinieciskie kolektīvi, kas sasnieguši ievērojamus rezultātus Latvijā un ārpus tās.

“Uzmanību pievērš tikai tad, kad problēmu vairs nevar ignorēt. Tad Dziesmu svētku kustību mēģina atdzīvināt. Taču jāsāk ar profilaktiskām darbībām, konstruktīvi risinot jautājumus valdībā un pašvaldībās. Tajā pašā laikā jāizvairās no apgalvojumiem, ka koru māksla ir uz izzušanas robežas. Tā vietā jāslavē koristi un jāaicina pievienoties arī citus. Pubertātes vecumā notiek vērtību izvērtēšana, tādēļ jaunietim ir svarīgi, ka viņa intereses ir aktuālas, nevis nodēvētas par izmirstošām,” uzskata E. Vītols.

Diriģentiem apmaksā divas stundas nedēļā

E. Vītols stāsta, ka situācijas reģionu skolās ir dažādas. “Finansiālais nodrošinājums atšķiras katrā pašvaldībā, un to koriģē katra skola pati. Skolām ir tarificētās stundas, kuras jāatvēl interešu izglītībai. Dažas skolas izvēlas neveidot kultūras pulciņus, un tas ir degradējoši ne tikai skolai, bet visai pilsētai,” uzskata E. Vītols. Būtisks esot apmaksātais stundu skaits, jo netiekot apmaksāts darbs ārpus mēģinājuma — nošu materiālu sagatavošana, tērpu nodrošināšana, projektu rakstīšana tērpu iegādei, koncertu darbība un braucieni.

“Situācija ir absurda. Ja man nedēļā tarificē divas stundas, tad visu pārējo daru ārpus darba laika bez atlīdzības. Stundas jātarificē atbilstoši darba specifikai un loģiskajam saprātam. Daudzi diriģenti izvēlas nestrādāt skolās, jo tiek apmaksātas tikai mēģinājuma kontaktstundas,” uzsver E. Vītols.

Arī S. Pāvulēna piekrīt: “Koru vadītāji ir līdzvērtīgi profesionāļi kā, piemēram, matemātikas vai valodas skolotāji. Interešu izglītības skolotājiem, tostarp tiem, kuri iesaistās Skolēnu dziesmu svētku īstenošanā, būtu jābūt atlīdzībai, kas ir atbilstoša ieguldītajam.” ◆

Svētkiem gatavojas

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pirmā posma reģistrācijas dati, kas apkopoti šī gada 1. novembrī.

Svētkiem reģistrējušies: ◆ 12 426 dziedātāji 309 koros,

◆ 20 774 tautas deju dejotāji 915 kolektīvos,

◆ 3245 mūsdienu deju dejotāji,

◆ 1520 folkloras kopu dalībnieki,

◆ 1315 pūtēju orķestru mūziķi,

◆ 1018 simfonisko orķestru mūziķi,

◆ 468 koklētāji,

◆ 245 akordeonisti.

Kolektīvu skaits:

◆ Vidzemē — 872,

◆ Rīgā — 663,

◆ Kurzemē — 457,

◆ Latgalē — 368,

◆ Zemgalē — 186,

◆ Sēlijā — 80,

◆ diasporā — 18.

Lielākie kori:

◆ Rīgas 45. vidusskolas 5.—9. klašu meiteņu koris “Atspulgs” ar 130 dziedātājām,

◆ Rīgas 6. vidusskolas 4.—9. klašu meiteņu koris ar 120 dziedātājām,

◆ Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris ar 111 dziedātājiem.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.