Daudzi lasītāji interesējas par Eiropas Savienības karogu. Katra dalībvalsts un tātad arī katrs ES pilsonis vai iestāde var brīvi izvēlēties, vai pacelt ES karogu mastā, izkārt pie mājas vai arī novietot uz galda kādā svinīgā pasākumā.
Daudzi lasītāji interesējas par Eiropas Savienības (ES) karogu. Katra dalībvalsts un tātad arī katrs ES pilsonis vai iestāde var brīvi izvēlēties, vai pacelt ES karogu mastā, izkārt pie mājas vai arī novietot uz galda kādā svinīgā pasākumā.
ES karoga vēsture
Tāpat kā ES netapa vienā dienā, bet gan ilgstošās sarunās un jaunu ideju rašanās ceļā, arī tās karogā atainotā simbolika tika ilgstoši apsvērta un pēc tam nav mainīta. Karogā ir 12 zeltainu zvaigžņu, un to skaits, neņemot vērā jau vairākas notikušās ES paplašināšanās kārtas, nemainās. Atšķirībā no ASV zvaigžņotā karoga, kur katra zvaigznīte simbolizē vienu štatu, ES zvaigznītes dalībvalstis neapzīmē. Tām ir filozofiski simboliska nozīme: skaitlis 12 un zvaigznīšu novietojums apļa formā norāda pilnību un harmoniju.
Mēs savu diennakti dalām divreiz 12 stundās, gadu — 12 mēnešos, kristīgā baznīca godā 12 apustuļu, astronomi izsenis pēta 12 zodiaka zīmju… Piecus gadus izvērtēja mākslinieku piedāvājumus karoga dizainam, līdz 1953. gadā ES Padome izvēlējās zvaigznes. Pēc tam vēl divi gadi pagāja, kamēr vienojās par zilo krāsu. Karogs ES Padomei tika izveidots jau 50. gados, bet kopš 1986. gada to lieto visās ES valstīs.
Kā to lietot
ES nereglamentē karoga lietošanu. Pat ES idejas šūpulī Francijā tas nav noteikts ar likumu. 2002. gada rudenī deputāts Žaks Miārs gan iesniedza Nacionālajā Asamblejā priekšlikumu noteikt valsts karoga, vietējo pašvaldību un ES karoga lietošanu, taču priekšlikums vēl līdz šim nav izskatīts. Francijā tradicionāli pie visām valsts administrācijas ēkām izkar Francijas karogu, bet pie mērijām plīvo gan Francijas, gan ES karogs.
Katra valsts rīkojas pēc saviem ieskatiem un nacionālajam karogam gandrīz visur ierāda goda vietu (izņēmums ir Dānija, kur novietojuma ziņā ES un ANO karogus uzskata par svarīgākiem nekā nacionālo).
Arī lielākajā daļā citu ES valstu likums nenosaka ES karoga lietošanu — vienīgais izņēmums ir Itālija. Par karoga izkāršanu ārvalstu viesu uzņemšanas reizēs lemj valsts protokols, bet citos gadījumos var rīkoties pēc brīvas izvēles. Sēru gadījumos, kad nacionālos karogus pieņemts nolaist pusmastā, starptautisko organizāciju karogus lietot nevajadzētu.
