Saulei ar lietu mijoties, esam aizvadījuši vēl vienu nedēļu, arvien tuvāk paejot pretī brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Līdz tam palikušas vairs tikai trīs dienas.
Saulei ar lietu mijoties, esam aizvadījuši vēl vienu nedēļu, arvien tuvāk paejot pretī brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Līdz tam palikušas vairs tikai trīs dienas. Kādas bijušas iepriekšējās, vienas no pēdējām pirms pievienošanās Eiropai?
Aizvadītās nedēļas notikums numur viens neapšaubāmi ir spiegu skandāls. Eiropā labi zina filmas par Bondu, angļu slepeno aģentu. Arī Latvijā tās nav svešas. Iespējams, filmas par spiegiem drīz varēsim veidot arī Latvijā, un tām pat scenārijs nebūs jādomā, paņemsim, tā teikt, “iz dzīves”.
Pirmo reizi Latvijas neatkarības vēsturē Ārlietu ministrija par diplomātam neatbilstošu darbību no mūsu valsts piektdien izraidīja Krievijas diplomātu. “Par neatbilstošu darbību” — tāds formulējums sniegts oficiāli. Faktiski tas nozīmē — izdzīts par spiegošanu. Lielās kaimiņzemes pārstāvis pārāk daudz interesējās par Latvijas sadarbību ar NATO un citām jomām, kas nekādi neattiecas uz diplomāta darbu. Latvijas drošības dienesti spiegu atklāja, viņam septiņdesmit divu stundu laikā valsti jāatstāj. Šis pārlieku ziņkārīgais diplomāts ir Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Pjotrs Uržumovs.
Šo spiegu izraidīja, bet cik vēl neatklātu Latvijā darbojas? Noteikti ne viens vien, un būs vēl vairāk, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības ārējo — Austrumu — robežu. Jo tad spiegot mazajā piejūras valstī nozīmēs spiegot Eiropas Savienībā, un tas jau Krievijai būs stratēģiski svarīgāk. Un kādēļ gan nespiegot, ja bargākais sods, kas diplomātam par pārlieku lielu “interesi” draud, ir izraidīšana no valsts? Padzina no Latvijas? Nu lai! Dosies uz kādu citu valsti, bet par slepenu ziņu iegūšanu saņems ordeni no saviem priekšniekiem.
Par to, kādas sekas būs spiega lietai, pagaidām pāragri spriest. Krievija uz jebkuru darbību, kas to aizskar, reaģē asi. Kā gražīgs bērns uzmet lūpu ikreiz, kad nenotiek pēc tās prāta. Sadusmojas pat tad, kad visiem skaidrs, ka pati Krievija vien notikušajā vainīga. Pagaidām Krievija sola “spert adekvātus atbildes soļus”.
Kamēr vienu ārvalstnieku no Latvijas izraida, citu tajā ielaist atsakās. Nepamatojot atteikuma iemeslu, Latvijas drošības iestādes noraidījušas vīzas pieprasījumu Katarā bāzētā telekanāla “Al Jazeere” Maskavas pārstāvniecības žurnālistam Akmaram Hazamam. Viņš Latvijā gribējis veidot reportāžu par mūsu valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, tāds vismaz ir vīzas pieprasījumā norādītais vizītes mērķis. Šī iespēja žurnālistam liegta.
Latvijas ārpolitikas speciālisti vīzas noraidījumu vērtē skeptiski — tādējādi esam sev izdarījusi lāča pakalpojumu, iegūstot ienaidnieku, kurš varēja nebūt. Ielaistu žurnālistu, viņš izveidotu savus sižetus un aizbrauktu, nevienam no tā sliktāk nebūtu. Bet nu “Al Jazeere” telekanālā par Latviju labus vārdus nesagaidīt, un tieši šo televīziju visvairāk vēro saistībā ar notikumiem kara pārņemtajā Irākā, kur dien arī Latvijas karavīri. Viņiem jau tā neklājas viegli, pieaugot saspringumam un vietējo naidam pret svešzemju karavīriem.
Irākas vārds pēdējā laikā pasaules medijos arvien biežāk dzirdams negatīvā nozīmē. Vairs tikai retais runā par to, ka vajag sakārtot no diktatora atbrīvoto zemi, veidot demokrātisku sabiedrību. Daudz biežāk dzirdams viedoklis par karavīru atsaukšanu no Irākas, par varas nodošanu vietējo rokās, lai paši tiek galā. Spānija savus miera spēkus no Irākas jau izved, to gatavojas darīt arī vairākas citas valstis. Latvija savējos atsaukt neplāno, kaut to pieprasa Irākā dienošo mātes, sievas, draudzenes. Vienīgi dienesta laiks no pusgada samazināts līdz četriem mēnešiem. Diemžēl pietiek pat pāris dienu, lai trāpītu liktenīgā lode, uzbrukumi latviešu karavīriem jau bijuši. Par laimi, bez traģiskām sekām. Cerēsim, ka tādu nebūs arī turpmāk.
Jau mēnesis aizritējis kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja paziņojuma par nelikumīgiem ziedojumiem partiju kasē. Pagājis arī laiks, kad nelikumīgi saņemto naudiņu vajadzēja atdot valstij. Taču valsts guvums ir tikai trešā daļa no nelikumīgos ziedojumos saņemtajiem vairāk nekā 270 tūkstošiem latu. Daļu šo ziedojumu KNAB atklāja jau rudenī, vairāk nekā 120 tūkstošu latu — pirms mēneša, dodot laiku līdz 21. aprīlim naudu atmaksāt. 21. aprīlis pagājis, bet valsts budžetā no martā konstatētajiem tūkstošiem iemaksāti vien nieka 54 lati, pavisam kopš rudens partijas atdevušas mazāk nekā trešdaļu nelikumīgo ziedojumu.
Vislielākos skaidrās naudas ziedojumus — vairāk nekā 60 tūkstošu latu — saņēmusi Zaļo un zemnieku savienība, valstij atdevusi daļu rudenī atklātās naudas. KNAB jaunāko lēmumu par naudas iemaksu valsts budžetā premjera pārstāvētā partija apstrīd tiesā. Par argumentu tiesā partijas izmanto kādu KNAB pieļautu kļūdu — lēmumā nepareizi norādītu likuma pantu. KNAB kļūdu gan pamanīja un lēmumu laboja, taču partijas vienalga uzskata, ka tādējādi pētījums par to finansēm ir prettiesisks, jo likums nepareizs. Mīļā pasaulīt! Tad jau par nelikumīgu var pasludināt gandrīz jebkuru Saeimas lēmumu, jo reti kurā iztikts bez labojumiem un papildinājumiem.
To, ka Saeimas deputātiem domas mainās kā vējrādītāja virziens spēcīgā vējā, lieliski parādīja diskusijas par alkoholisko dzērienu tirdzniecību. Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības komisija lēma pagarināt tirdzniecības laiku līdz pusnaktij, bet nu pieņemts pilnīgi pretējs lēmums — alkoholu arī turpmāk drīkstēs pārdot tikai līdz pulksten 22, turklāt pēc šī laika liegs tirgot arī alu. Kopumā labs lēmums, ja vien neradīs pārāk negatīvas sekas. Tautas paruna vēsta, ka cūka dubļus vienmēr atrod, domājams, tas pats būs ar iedzert gribētājiem. Kurš gribēs, pie alus vai degvīna tiks tik un tā, kaut divos naktī. Jautājums vienīgi — kur un par kādu cenu?
Nerimstošās kaislības ap ledushalles celtniecību un iespēju Latvijā 2006. gadā rīkot Pasaules hokeja čempionātu pagājušajā nedēļā sasniegušas kulmināciju. Šķita, ka beidzot rasts risinājums un halles būvniecību varēs sākt, bet nekā, čiks vien iznāca. Panāktā vienošanās atkal kādam nepatika, atkal tajā atrasti “zemūdens akmeņi”, kas draud nogremdēt jau tā tik nestabilo cerību Rīgā rīkot čempionātu. Starptautiskā hokeja federācija mums devusi desmit dienu, lai problēmas atrisinātu. Vairākas dienas jau aizvadītas bez rezultātiem. Laiks rit…
Kamēr 2006. gada pasaules hokeja čempionāts pašu mājās ir miglā tīts, Čehijā sācies šīgada hokeja trakums. Latvijas izlase aizvadījusi pirmās spēles, gaidāma vēl vismaz viena. Brīdī, kad rit spēles, darbi tikpat kā apstājas, pat nebeidzamie seriāli nespēj konkurēt ar hokeju. Kā mūsējiem veiksies? Speciālisti prognozē, ka ceturtdaļfinālā Latvijas izlase varētu iekļūt. Spēlēsim, redzēsim.
