Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Prasības pārtikas ražošanai mājas apstākļos un tās izplatīšanai”. Latvijā mājās ražotus produktus pārdot tirgū ir ļoti populāri.
Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Prasības pārtikas ražošanai mājas apstākļos un tās izplatīšanai”.
Latvijā mājās ražotus produktus pārdot tirgū ir ļoti populāri. Gandrīz ikviens ir iegādājies tirgū Jāņu sieru, žāvētas zivis, mājās gatavotu desu, skābētus gurķus vai medu. Galvenā ES prasība pārtikai ir tās nekaitīgums. To panāk, piemērojot atbilstošu tehnoloģiju un higiēnas prasības. Noteikumi paredz arī reģistrēt personas, kas ražo pārtiku mājās. Tas ļaus precīzi apzināt un kontrolēt ražošanas apjomu.
Noteikumi paredz, ka no dzīvnieku izcelsmes produktiem saimniecībās vai ražošanas vietās un tirgos, kur nodrošināta veterinārā ekspertīze, viena saimniecība gadā varēs pārdot 15 tūkstošu kilogramu kūpinātu zivju, līdz 5000 kg ceptu nēģu, līdz 7000 kg krējuma, sviesta, biezpiena un siera no pašražota piena, kūpinātu cūkgaļu, kā arī līdz 1000 kg medus. No augu izcelsmes produktiem varēs pārdot skābētus augļus, dārzeņus un mārrutkus, maizi, miltu konditorejas izstrādājumus bez krēma pildījuma, piparkūku mīklu, džemus, ievārījumus, garšvielu maisījumus, kaņepju taukus, pākšaugus, graudaugus, kā arī kaltētus augļus un riekstus.
Šos produktus varēs pārdot saimniecībās, tirgos, izbraukuma tirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Šajās vietās, izņemot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, varēs pārdot arī mājās sagatavotas tējas. Mazumtirdzniecībā nedrīkstēs pārdot mājās ražotu augu eļļu. Svaigu ogu, augļu un dārzeņu sulu un sīrupu drīkstēs pārdot tikai ražošanas vietās, bet bērzu un kļavu sulas — saimniecībās, kur tās iegūtas.
Tiem, kuri šos produktus ražo mājās, nebūs jāievēro visi sanitārie un higiēnas noteikumi, kas lielajiem ražotājiem, bet noteikti būs jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā arī obligāti jāpārbauda veselība.
