Seminārā Ārlietu ministrijā stāstīja par Eiropas Savienības aktualitātēm. Rajonu laikrakstu pārstāvjiem kādu brīdi veltīja arī Eiropas Komisijas komisāre Sandra Kalniete.
Seminārā Ārlietu ministrijā stāstīja par Eiropas Savienības aktualitātēm. Rajonu laikrakstu pārstāvjiem kādu brīdi veltīja arī Eiropas Komisijas komisāre Sandra Kalniete. Viņa pastāstīja, ka pamazām iepazīst darbu Eiropas Komisijā, un atbildēja uz jautājumiem.
No 2004. gada 1. maija, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti, Eiropas Komisijā darbu sāks komisāre no Latvijas. Tā kā jaunās dalībvalstis ES pievienosies brīdī, kad šī Eiropas Komisijas kolēģija pastāvēs vairs tikai dažus mēnešus, no 2004. gada maija līdz novembrim tā darbosies tādā kā pārejas režīmā. Jauno dalībvalstu komisāri kolēģijā strādās kopā ar kādu no 15 pašreizējo dalībvalstu komisāriem. Latvija Eiropas Komisijas komisāres amatam nominējusi bijušo ārlietu ministri Sandru Kalnieti.
Pret “ēnu” noskaņots labvēlīgi
Sandra Kalniete stāsta:
— Šobrīd esmu kaut kur starp Rīgu un Briseli, Latviju un Eiropas Savienību. Strādāju kopā ar Lauksaimniecības un zivsaimniecības komisijas komisāru Franci Fišleru, kurš ir ļoti pieredzējis un kompetents politiķis. Pagaidām esmu ar viņu tikusies trīs reizes. Fišlera kungs ir ļoti labvēlīgi noskaņots pret savu “ēnu”. Ar citu valstu komisāriem iepazīties tuvāk vēl nav bijis laika, taču dažus no viņiem pazīstu no tikšanās reizēm, kad biju ārlietu ministre.
Arī man Briselē būs savs birojs, taču mazāks nekā pastāvīgajiem komisāriem. Tajā strādās trīs augsta ranga ierēdņi: divi no Latvijas un viens no Vācijas. No Latvijas kopā ar mani darbosies Latvijas vēstnieks Andris Piebalgs un Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. Būs arī vairākas sekretāres gan no Latvijas, gan Eiropas Komisijas.
Briselē palīdz latvieši
Sandra Kalniete atzīst, ka šāda “ēnu” komisāres loma nav viegla, jo viņai jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, taču politiskas atbildības par notiekošajiem procesiem nav. Kalnietes kundzes pakļautībā strādājošo cilvēku uzdevums būs sagatavot visu iespējamo uzziņas materiālu par Komisijā pieņemamajiem lēmumiem, kādi ir Eiropas Savienības dalībvalstu, dažādu dienestu, sabiedrisko organizāciju un asociāciju viedokļi par konkrētu jautājumu. “Sēžoties pie darījumu galda, man jābūt skaidram, kāda ir mana nostāja un kāds būs lēmums ikvienā jautājumā,” saka Kalnietes kundze.
Unikāls laiks
Sandra Kalniete uzskata, ka izdzīvo unikālu laiku, sešus mēnešus mācoties un apgūstot Eiropas Komisijā notiekošo, pamazām izprotot procesa būtību, kā viss veidojas un darbojas, kā notiek sadarbība ar citu komisāru dienestiem. Šādas iespējas iepriekš nav bijis nevienam komisāram. “Esmu lasījusi presē, ka brīdī, kad veidosies jaunā Eiropas Komisijas kolēģija, mēs, desmit jauno dalībvalstu komisāru, būsim daudz labākā situācijā. Mēs jau būsim parādījuši, uz ko esam spējīgi, bet citiem viss būs jāsāk no nulles,” piebilst bijusī ārlietu ministre.
Ne visi gaida atplestām rokām
Par unikālu Sandra Kalniete uzskata arī piedzīvoto ES paplašināšanās procesu. Viņa saka:
— Daudzās valstīs šo mirkli gaida ar bažām. Rietumeiropā domā, ka nu austrumeiropiešu pūļi masveidā dosies uz attīstītajām valstīm, lai atņemtu vietējiem darbu, ka jaunās Eiropas Savienības valstis dzīvos uz attīstīto valstu rēķina. Lai kliedētu šo mītu, mums ļoti pārliecinoši jāpauž sava nostāja un intereses.
Bažas māc arī jauno dalībvalstu iedzīvotājus. Vai tikai eiropieši neskatīsies uz mums kā uz otrās šķiras cilvēkiem, vai attiecībā pret mums ņems vērā visus solidaritātes, vienlīdzības un sociālos pamatprincipus, kādi šobrīd valda Eiropas Savienībā. Te daudz kas atkarīgs no mūsu pašu aktivitātēm un ieinteresētības, līdzdalības visā notiekošajā.
Jābūt lepniem
Sandra Kalniete pateicās žurnālistiem par iedzīvotājiem sniegto informāciju. Lauku cilvēki lasa galvenokārt sava rajona avīzi un uzticas tajā sniegtajai informācijai. Viņa novēlēja stiprināt savos lasītājos lepnuma izjūtu. “Mums patiešām ir ar ko lepoties. Latvija kļuvusi par NATO dalībvalsti, tūlīt būsim Eiropas Savienībā. Tik daudz valstu to ir vēlējušās sasniegt, bet mēs esam izdarījuši. Esam to panākuši neatlaidīgi, soli pa solim tuvojoties mērķim. Latvijā mainījušās valdības, bet pārliecība par līdzdalību NATO un ES — nekad,” saka Kalnietes kundze.
Pārstāv kopuma, ne Latvijas intereses
Viņa turpina:
— Gribu viest skaidrību vienā būtiskā jautājumā. Es neesmu Latvijas, bet gan Eiropas komisāre Eiropas Komisijā, kur pārstāvu valstu kopuma, nevis konkrēti Latvijas intereses. Apzinos, ka šī nepateicīgā misija daudziem sagādās vilšanos un man pašai vislielāko, jo daudzkārt presē lasīšu pārmetumus, ka neesmu pietiekami aktīvi iestājusies par Latviju. Taču mans amats to liedz. Esmu uzņēmusies pārstāvēt valstu kopuma intereses un apliecinājusi to arī Eiropas Parlamentā savā runā. Vienmēr vispirms ņemšu vērā kopuma intereses, un tās Latvijai ir ļoti svarīgas. Kas ir labi Eiropai, būs labi arī Latvijai. Mums ir vajadzīga stipra Eiropa, un tikai tādā varam cerēt uz stabilu dzīvi.
Tas ir tāpat kā ģimenē. Katram tās loceklim ir savas intereses. Taču otra interešu respektēšana, prasme atrast modeli, kā sadzīvot, nenodarot otram pāri, ļauj ģimenei turēties kopā.
***
Sandra Kalniete
Dzimusi 1952. gada 22. decembrī Krievijā, Tomskas apgabala Kolpaševas rajona Toguras ciemā.
Izglītība: mākslas zinātņu maģistre, beigusi Ženēvas universitātes Starptautisko attiecību institūtu, Līdsas universitātes Starptautisko attiecību institūtu, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu.
LR ārlietu ministre no 2002. gada 7. novembra līdz 2004. gada 9. martam. Bijusi arī Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve UNESCO, vēstniece Francijas Republikā un ANO Eiropas mītnē Ženēvā, LR Ārlietu ministrijas Protokola vadītāja, ārlietu ministra vietniece, Latvijas Tautas frontes domes atbildīgā sekretāre, LTF valdes priekšsēdētāja vietniece.
Ir grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, “Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām. Viņi lūza”, “Latvju tekstilmāksla” autore. Saņēmusi Akadēmiskā Palmas zara un Francijas Goda leģiona ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni.
