Latviešu ticējums vēsta, ka Jurģu dienā govis laiž ganos. Aizkraukles rajonā nav nemaz tik daudz saimnieku, kuri šajās dienās govis jau izlaiduši ārā.
Latviešu ticējums vēsta, ka Jurģu dienā govis laiž ganos. Aizkraukles rajonā nav nemaz tik daudz saimnieku, kuri šajās dienās govis jau izlaiduši ārā.
Zemnieki vairāk ņem vērā laika apstākļus, nevis ticējumus, jo ne katru gadu Jurģos ir silts un saulains, sadīgusi zāle. Arī rumulēšanās tradīcijas mūsdienu saimnieki diemžēl aizmirsuši.
Aizkraukles un Skrīveru apkaimē šonedēļ ganībās retumis bija manāmi lopi. Lielākoties pa vienai, divām gotiņām. Lielāko ganāmpulku vakar ievērojām Skrīveru pagasta zemnieku saimniecībā “Lielkažoki 2”. Te nodarbojas gan ar piena lopu audzēšanu, gan zirgkopību. Saimniecībā ir astoņi zirgi, nesen vienai ķēvei “atskrējis” kumeliņš, drīzumā gaidāms vēl vienai. Tikko sadīgušo zālīti rāmi plūc vairāk nekā divdesmit govju un teļu.
Saimniece Sarmīte Strazdiņa stāsta: “Zirgus no staļļa izvedam katru dienu arī ziemā, taču govis no kūts izlaidām pirms dažām dienām. Sākumā uz pāris stundām pēcpusdienā. Tagad dzīvnieki ārā ganās no pusdienlaika līdz vakaram. Vasarā lopi ganībās pavada visu diennakti, arī govis slaucam turpat uz lauka. Govis jau pieradušas pie svaigas zāles, grūti pat dabūt atpakaļ kūtī, arī sienu ēd negribīgi.”
Piensaimniecība Strazdiņu ģimenei ne tikai dod iztiku, bet ir arī atspaids zirgkopībā, tā ir Sarmītes sirdslieta. “Esmu diplomēta zootehniķe, tāpēc nevaru iedomāties, ko citu varētu darīt, ja ne audzēt lopus. Pamazām ganāmpulku paplašinām,” piebilst saimniece.
