Aizkraukles novadam izstrādāts un domē apstiprināts novada teritorijas plānojums ar tās attīstības stratēģiju un nākotnes perspektīvām.
Aizkraukles novadam izstrādāts un domē apstiprināts novada teritorijas plānojums ar tās attīstības stratēģiju un nākotnes perspektīvām. Plānojums iesniegts apstiprināšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Aizkraukles novada teritorijas plānojumu izstrādāja vairākus gadus. 2002. gada pavasarī valdība šim nolūkam piešķīra 4500 latu mērķdotāciju, pusi naudas iedodot uzreiz, pārējo paredzot maksāt vēlāk, kad plānojums jau būs gatavs. 2003. gada vasarā notika plānojuma pirmā sabiedriskā apspriešana, pēc saņemtajiem ieteikumiem plānojuma izstrādi turpināja, atkārtotu apspriešanu rīkojot šī gada pavasarī. Iedzīvotājus par to informēja laikrakstos, notika divas sapulces, izplatīja arī anketas.
Vai senlejā būvēsim?
— Atkārtotajā apspriešanā saņemts piecpadsmit ierosinājumu, vairums no Aizkraukles pagasta iedzīvotājiem, — informē Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska. — Viedokļi ir dažādi, ir arī iebildumi.
Lielākās neskaidrības iedzīvotājiem ir par Daugavas piekrastes apbūvi. Daugavas senlejas teritorijā dzīvojošie uztraucas, vai drīkstēs savā īpašumā līdzās jau esošajām ēkām būvēt jaunas celtnes. Turklāt ir iedzīvotāji, kuri pret senlejas apbūvi iebilst. Tomēr, konsultējoties ar vides aizsardzības speciālistiem, plānojumā paredzēja, ka dažās vietās šajā teritorijā apbūvi tomēr varēs veikt.
Zeme vienam, iela visiem
Neskaidrības bija arī vairākiem zemes īpašniekiem, kuru teritorijā paredzēts būvēt ielas, ierīkot komunikācijas novada vajadzībām. Plānojumā noteikts, kur tieši būs šīs ielas un komunikācijas. Plānojumā paredzēts būvēt gāzesvadu, elektrolīnijas un citas komunikācijas gan pilsētā, gan Aizkraukles pagastā, izstrādāts plašs kartogrāfiskais materiāls, kurā uzskatāmi redzams, kā paredzēts novadu attīstīt.
Nesaprotamas kartes
Iebildumi saņemti arī pret plānojuma tehnisko noformējumu — kartēs nav saprotams, kāda ir katra teritorija. Piemēram, zaļās zonas vidū nezināms balts plankums. Aizkraukles novada arhitekts, viens no plānojuma autoriem Juris Letinskis, prezentējot pētījumu, novada deputātiem skaidroja, ka šajās kartēs pieļautas tehniskas neprecizitātes, kuras novērsīs.
Noteiktas arī vietas, kuras apbūvēt nedrīkstēs, kā arī paplašinātas teritorijas mazstāvu un individuālajai apbūvei. Tāpat paredzēts, kāda veida apbūvi un kurās vietās drīkstēs veikt.
Tūristi “atvestu” naudu
Izstrādājot plānojumu un veicot anketēšanu, noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis par tūrisma iespējām Aizkraukles novadā. Vairums aptaujāto uzskata, ka tūrisms veicinās novada attīstību.
— Iedzīvotājiem izplatījām 200 anketu, atpakaļ saņēmām 174, — stāsta viena no teritorijas plānojuma autorēm, Aizkraukles novada domes teritoriālā plānotāja Ilona Kāgane. — Vairāk nekā puse aptaujāto pauž pārliecību, ka tūrisma attīstība veicinātu papildu līdzekļu ieplūšanu novadā, pozitīvi ietekmētu novadu kopumā.
Teritorijas plānojuma izstrāde izmaksāja 7000 latu. Plānojumam 4500 latu piešķīra valdība, pārējo maksāja Aizkraukles novada dome. Teritorijas plānojums iesniegts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kur to izskatīs un apstiprinās.
Teritorijas plānojums gan nav kā akmenī cirsts — pēc vajadzības to var mainīt.
