Aizkrauklē notika Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes konsultatīvās padomes sēde. Pārrunāja dažādas aktualitātes, īpašu uzmanību pievēršot muitas darbam.
Aizkrauklē notika Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes konsultatīvās padomes sēde. Pārrunāja dažādas aktualitātes, īpašu uzmanību pievēršot muitas darbam.
Aizkraukles rajona uzņēmējus uztrauc Aizkraukles muitas punkta liktenis. Runā, ka pēc 1. maija to slēgs. Konsultatīvās padomes sēdē VID Zemgales reģionālās iestādes vadītājs Juris Zahārovs informēja, ka Aizkraukles muitas punkta liktenis vēl nav izlemts.
— Iespējams, Zemgales reģionālajā iestādē no 1. maija slēgs vairākus muitas punktus, no darba atbrīvojot ap 120 cilvēku, pārsvarā muitniekus, — stāsta Juris Zahārovs. — Jautājums par Aizkraukles muitas punkta tālāko darbību nav izlemts, mēs pūlamies, lai tas strādātu arī turpmāk.
Sarunās par Aizkraukles muitas punktu Juris Zahārovs aicina iesaistīties arī Aizkraukles uzņēmējus, jo pagaidām oficiālu viedokli paudušas tikai pašvaldības. Uzņēmēji, kuri punkta saglabāšanā ieinteresēti visvairāk, rakstiski viedokli nav izteikuši.
Veidos uzņēmēju padomi
VID mērķis nav sodīt — uzsvēra Juris Zahārovs, norādot, ka aktīvāk jākontrolē. Ieņēmumu dienesta darbinieki veiks vairāk audita pārbaužu, uzņēmējus par to iepriekš brīdinot. Ja arī tad atklās pārkāpumus, ar uzņēmējiem runās un diskutēs, nevis uzreiz sodīs.
Lai operatīvi risinātu dažādus jautājumus, konsultatīvās padomes sēdē nosprieda veidot reģiona uzņēmēju padomi. Tajā darbotos viens divi uzņēmēji no katra rajona, kopā ar dažādiem dienestiem operatīvi risinot problēmas.
Pašnodarbināto nodokļi — mazi
VID Zemgales reģionālās iestādes direktora vietnieces pienākumu pildītāja Agrita Ozola informēja, ka lielas problēmas ir individuālā darba veicējiem. Tādu ir diezgan daudz — Zemgales reģionālajā iestādē ap 11000, galvenās problēmas rodas pašnodarbināto nezināšanas dēļ.
— Konsultantiem visvairāk jāstrādā tieši ar individuālā darba veicējiem, arī viņus aktīvi pārbaudām, — stāsta Agrita Ozola.
Pašnodarbināto iemaksas valsts budžetā ir niecīgas. 2003. gadā Zemgales reģionā individuālā darba veicēji nodokļos samaksāja 1,07 miljonus latu, tas ir tikai 1,5 procenti no visiem reģionā iekasētajiem nodokļiem. Aizkraukles rajona pašnodarbinātie pērn nodokļos samaksājuši 155 tūkstošus latu.
Arī sodanaudu individuālā darba veicēji maksā mazu — 2003. gadā 11805 latus Zemgales reģionā, Aizkraukles rajonā — tikai 795 latus.
Piedāvā vienotu maksājumu
Uzņēmējs Arvis Voicehovičs, dzirdot par tik maziem nodokļu iekasējumiem no pašnodarbinātajiem, neizpratnē jautāja, vai ir lietderīgi tērēt pārējo nodokļu maksātāju naudu individuālā darba veicēju pārbaudēm, ja ieņēmumi tik mazi. Varbūt jāizstrādā cita nodokļu iekasēšanas kārtība?
— Ierosinājām noteikt konkrētu maksu, kādu individuālā darba veicējam ik mēnesi jāiemaksā valsts budžetā. Tad problēmu nebūtu, — skaidro Agrita Ozola. — Pagaidām piedāvājums atsaucību nav guvis.
Savulaik tāda kārtība jau bija — individuālā darba veicējs katru mēnesi valsts budžetā maksāja noteiktu summu, neatkarīgi no tā, cik liela bija viņa peļņa. Taču tad ieviesa obligātu prasību pēc kases aparātiem un stingrās uzskaites kvītīm, nodokļus aprēķinot pēc tajās fiksētajiem ienākumiem.
Riskē ar dzīvību
Par individuālā darba veicējiem skarbus vārdus teica arī Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālās iestādes vadītājs Valdis Dūms. Tieši pašnodarbinātajiem visbiežāk notiek nelaimes gadījumi darbā, bet par to neviens neatbild.
— Likumā noteiktās darba drošības normas uz pašnodarbinātu personu neattiecas, līdz ar to viņi var strādāt, kā vēlas. Tā ir nepieņemama situācija, bet neko nevar darīt, kamēr tādi noteikumi, — Valdis Dūms ir sašutis.
Arī Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs piekrīt, ka pašnodarbināto darba drošība ir ļoti neapmierinoša:
— Rajonā ir daudz lielu kokapstrādes firmu, kuras mežstrādniekus atbrīvoja no darba, liekot viņiem kļūt par individuālā darba veicējiem. Pēc tam šie cilvēki strādā tajā pašā mežā, tikai jau kā pašnodarbinātie. Firma vairs ne par ko neatbild.
Konsultatīvās padomes sēdē ierosināja noteikt darbus, kurus ar individuālā darba atļaujām nedrīkstētu veikt.
Ierosinājumus apkopos un iesniegs institūcijām, uz kurām tie attiecas. Šādas padomes sēdes notiek reizi ceturksnī.
