Pēc Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācijas iniciatīvas veikts dzīves kvalitātes pētījums, kurš ir pirmais šāda veida mēģinājums Latvijā apzināt ar epilepsiju saistītas sociālās problēmas.
Pēc Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācijas (LESA) iniciatīvas veikts dzīves kvalitātes pētījums, kurš ir pirmais šāda veida mēģinājums Latvijā apzināt ar epilepsiju saistītas sociālās problēmas. Aptaujā piedalījušies aptuveni 3% Latvijas epilepsijas slimnieku.
Visbiežāk uzskata — ja ir epilepsija, tad cilvēkam kaut kas nav kārtībā ar galvu, labāk no viņa izvairīties. Slimo bērnu vecāki, saskaroties ar šo attieksmi, cenšas bērnus pasargāt un norobežot no apkārtējiem, lai nepadarītu viņu dzīvi vēl sarežģītāku. Līdzīgi ir arī ar pieaugušajiem slimniekiem.
Atklāj satraucošus faktus
Epilepsijas slimnieki un slimo bērnu vecāki nepamatoti cenšas izolēties no sabiedrības un sociālajām aktivitātēm, nereti pat pametot savu vaļasprieku (gandrīz 70% aptaujāto). Pieaugušo pētījums rāda, ka epilepsijas slimniekiem ir būtiskas problēmas darbā un darba meklējumos (60% aptaujāto), tādas pašas problēmas ir bērniem gan skolās, gan arī bērnudārzos. Ģimenēs, kur ir slimie bērni, vecāki parasti cenšas atrast vainīgo, un tas nereti beidzas ar šķiršanos. Vecākiem jāsaprot, ka neviens no viņiem nav vainīgs, vainīga ir tikai slimība, ar kuru jāmācās sadzīvot.
Speciālisti uzskata, ka sabiedrībai epilepsija ir kaut kas līdzīgs spitālībai, no kuras jāizvairās. Visi to asociē ar smagajām lēkmēm, kuras pavada putas uz lūpām un krampji, kaut gan tas ir tikai viens no dažādo lēkmju veidiem.
Kas ir epilepsija?
Medicīniski epilepsija ir smadzeņu darbības traucējums — smadzeņu šūnu (neironu) pārmērīgs uzbudinājums bioķīmisku procesu rezultātā, kuru izlādes laikā vērojam lēkmes. Epilepsijas lēkmes iedalāmas divās galvenajās grupās — ģeneralizētās un lokālās. Tās var izpausties dažādā diennakts laikā gan miegā, gan nomodā. Lēkmju izpausmes ir ļoti dažādas — reiboņa sajūta, čāpstināšana, ķermeņa daļu raustīšanās, sastingums uz dažām sekundēm utt. Turklāt slimniekam var būt traucēta apziņa līdz bezsamaņai vai arī viņš var būt pie pilnas apziņas. Tikai vienam no lēkmju veidiem — ģeneralizētajām lēkmēm — raksturīga bezsamaņa, nokrišana, ķermeņa raustīšanās un siekalošanās, ko sadzīviski dēvē par putām uz lūpām. Lēkmes ilgums var būt no dažām sekundēm līdz pat 15—20 minūtēm.
Kas jāzina ikvienam?
Epilepsija ir slimība, kuras lēkmes laikā ļoti nozīmīga ir apkārtējo attieksme un palīdzība. Ja kādam sākusies “lielā” lēkme, galvenais ir saglabāt mieru.
Vispirms nepieciešams atbrīvot slimnieka apģērbu, īpaši ap kaklu, lai viņš varētu vieglāk elpot. Ja iespējams, jānovieto guļus uz sāniem, zem galvas paliekot kaut ko mīkstu. Jāpārliecinās, vai tuvumā nav asu un bīstamu priekšmetu. Galvenais — nevajag mēģināt kaut ko ievietot starp slimnieka zobiem, celt viņu augšā un ierobežot kustības. Ja cilvēks nav atguvis samaņu vai lēkme nepāriet 15 minūtēs, tad gan noteikti jāsauc ātrā palīdzība.
Ko nedrīkst darīt epilepsijas slimnieki?
Epilepsijas slimnieki drīkst darīt visu to pašu, ko veseli cilvēki, ievērojot samērību un normas un veselo saprātu. Tas, ka viņiem kaut ko vajadzētu aizliegt darīt, ir sabiedrības aizspriedums un epilepsijas slimnieku ierobežojums. Auto nedrīkst vadīt cilvēki, kam ir smagā epilepsija. Taču šis aizliegums ir spēkā tikai uz laiku. Ja lēkmes neatkārtojas un slimība neprogresē, autovadītāja apliecību var atjaunot. Ārzemēs ir asas diskusijas saistībā ar to — slimnieki protestē pret aizliegumu, to pat plānots pārskatīt. Nedrīkst lietot alkoholu un psihotropās vielas, taču arī tas atkarīgs no lietošanas daudzuma un slimības pakāpes. Bērni nedrīkst peldēties bez glābšanas vestēm un pieaugušo uzraudzības, arī pieaugušajiem tas nav ieteicams, jo lēkme var sākties ūdenī.
***
Fakts.
Aizkraukles rajonā reģistrēti 205 ar epilepsiju slimi cilvēki. Šogad par Ls 5164,16 bezmaksas medikamentus saņēmuši 163 epilepsijas slimnieki.
