Šodien Skrīveros ģimenes un draugu pulkā dzīves 80. gadskārtu svin lauksaimniecības zinātnieks, profesors, 6. Saeimas deputāts Guntars Grīnblats.
Šodien Skrīveros ģimenes un draugu pulkā dzīves 80. gadskārtu svin lauksaimniecības zinātnieks, profesors, 6. Saeimas deputāts Guntars Grīnblats. Gadus nejūt, jo Grīnblata kungs turpina strādāt — raksta, tiekas ar domubiedriem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK, palīdz audzināt mazbērnus.
Smaržo mātes ceptā maize
Katram cilvēkam vismaz dažas skaistas bērnības atmiņas saglabājas visu mūžu. Guntaram Grīnblatam tādas ir par dzimto sētu — Raunas pagasta “Bundzeniekiem” Lubūžezera krastā.
Arī tagad, pēc daudziem gadiem, nav tādas vasaras, kad Grīnblata kungs neapciemotu dzimto pusi, kaut arī tur sen vairs nedzīvo.
Atmiņā saglabājies arī kāds svēts zemnieku sētas rituāls — kā māte cepa maizi. Vēl tagad sirmais kungs it kā redz mātes rokas, veidojot maizes klaipus, to, kā viņa mīca mīklu, kā visa māja smaržo pēc svaigi ceptas rudzu maizes. “Šīs maizes garša un smarža nav aizmirstama, lai dzīvotu kaut simt gadu,” atzīst Grīnblata kungs.
Septiņas vasaras ganos
Neaizmirstamas ir arī ganu gaitas. Lai arī Guntars bija saimnieka dēls, pašu pārdesmit govju un citu mājlopu ganāmpulks bija jāgana septiņas vasaras.
Vēlāk tēvs dēlam iemācīja visus lauku darbus — art, ecēt, sēt, pļaut, kult un pat rijā mitrus graudus kaltēt. Arī rijas krāsns uguns ir viena no Guntara kunga bērnības atmiņām. Tik interesanti bijis ugunī lūkoties, kad apkārt tumsa, bet uz rijas sienām ēnas rotaļājas.
Tēvs vēlējies, lai dēls turpinātu saimniekot “Bundzeniekos”, tāpēc Guntars mācījies Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā.
Karš visu maina
Tad karavīra gaitas 15. latviešu divīzijā Liepājā kā zenītartilēristam. Tajā laikā viņš smagi saslima, un jauno cilvēku izglāba tikai lauku puiša darba rūdījums un brālēna Oļģerta Ozola ģimene.
Mainījās varas, kuras daudzu latviešu dzimtas izpostīja līdz nepazīšanai. “Bundzeniekos” saimnieka vairs nevajadzēja, un Guntars Grīblats pievērsās lauksaimniecības zinātnei.
Pārcēlās uz Skrīveriem. Kļuva par autoru un līdzautoru vairāk nekā divdesmit grāmatām par lauksaimniecību. Publicēja ap 300 zinātnisku rakstu.
Visu dzīvi Grīnblata kungs dzied. Vispirms vīru korī Cēsīs, bet kopš 1975. gada — vīru korī “Staburags”. Viņš ir arī aizrautīgs mednieks.
Sagaida Atmodu
Un tad trauksmainais Atmodas laiks. Guntars Grīnblats bija tajā iekšā, jo padomju laikā viņš tā arī nekļuva par komunistiskās partijas biedru.
Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” centieni atbilda viņa pārliecībai, un šajā organizācijā Grīnblata kungs ir kopš pašiem tās pirmsākumiem. Kā tēvzemietis viņš bija arī deputāts 6. Saeimā.
Rīcības cilvēks
Jubilārs ir laimīgs vīrs, labs triju meitu tēvs un astoņu mazbērnu vectēvs. Nupat Pūpolsvētdienā piedzima jaunākā mazmeitiņa Dārta Evelīna. Viņas māte — Regīnas Ināras un Guntara Grīblatu meita Dace ar vīru saimnieko senču mājās Aizkraukles pagasta “Gala Tuņķos”. Viņai allaž noder tēva un mātes padoms lauksaimniecības jomā.
Jautāju, vai Grīnblata kungs ir laimīgs un gandarīts par mūžā paveikto?
— Esmu laimīgs tāpēc, ka nekad un nekur man nav bijis garlaicīgi, nekad neesmu nīcis neziņā, kaut ko gaidot un vilcinoties. Esmu rīcības cilvēks.
