Lielākie Aizkraukles rajona graudaudzētāji šonedēļ sāka sēt. Lai arī iepriekšējie gadi graudu audzētājiem nav bijuši pārāk labvēlīgi, lielākā daļa zemnieku sējumu platības paplašinājuši.
Lielākie Aizkraukles rajona graudaudzētāji šonedēļ sāka sēt. Lai arī iepriekšējie gadi graudu audzētājiem nav bijuši pārāk labvēlīgi, lielākā daļa zemnieku sējumu platības paplašinājuši. Zemnieki saka — šī būs pirmā Eiropas raža, tāpēc jācenšas jo īpaši. Strādā visu diennakti
Pati lielākā graudu audzētāja Aizkraukles rajonā ir kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle A”. Priekšsēdētājs Jānis Elksnis stāsta: “Sēt sākām ceturtdien, šobrīd sējam auzas un rapsi, tad miežus. Domājam visu paveikt desmit dienās, bet maijā sēsim griķus. Vienlaikus strādā divas sējmašīnas: auzu laukos — visu diennakti, rapša laukos — no rīta līdz vakara tumsiņai.”
“Aizkraukles A” kopējā sējumu platība šogad, tāpat kā pērn, ir ap 1200 hektāru, no kuriem 510 hektāros aug ziemāji. Tie pārziemojuši labi, vien nesenais sals naktīs sējumus nedaudz papostījis. Ziemāji jau divas reizes mēsloti. Auzas kuplos 120, rapsis — 180, mieži — 190, griķi — 150 hektāru platībā.
Kooperatīvās sabiedrības strādnieki pavasara darbos izmanto ar SAPARD projekta atbalstu pērn iegādāto jauno “John Deere” traktoru un sējmašīnu, nopirkts arī kombains, par pašu līdzekļiem iegādāta frēze.
Šonedēļ sēju sāka arī Kokneses pagasta paju sabiedrība “Bormaņi”. Plānots iesēt ap 100 hektāru auzu, nedaudz vairāk nekā pagājušajā gadā. Pirmo gadu “Bormaņi” audzēs rapsi. Tā kā saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, tas domāts galvenokārt lopbarībai.
Graudaudzētājiem piemaksā
Saskaņā ar nacionālo subsīdiju programmu graudaugu audzētājiem šogad no valsts nekāds atbalsts nebija paredzēts. Arī Eiropas Savienības tiešos maksājumus sola tikai šī gada decembrī. Līdz ar to daudziem zemniekiem pietrūkst naudas pavasara darbiem.
Taču nupat saņemta priecīga ziņa. Valdība nolēmusi mainīt subsīdiju programmu, paredzot sējas darbu nodrošināšanai piešķirt iepriekš neplānotos 2,3 miljonus latu. Tieši graudaudzētājiem gan tiek tikai 1,78 miljoni, jo pārējā nauda paredzēta augsnes ielabošanas subsīdijām un kredītprocentu atmaksai.
To, cik naudas pienākas katram graudaugu audzētājam, aprēķinās, ņemot vērā rudenī deklarētās sējumu platības, lai saņemtu kompensāciju par lietavu nodarītajiem zaudējumiem. Par vienu sējumu hektāru varēs saņemt nedaudz vairāk nekā četrus latus. Naudu ieskaitīs zemnieku banku kontos, pieteikties šim maksājumam speciāli nevajag.
