Saimnieciskās darbības rezultātā ļoti daudzu dzīvnieku un putnu sugu eksistence ir apdraudēta.
Saimnieciskās darbības rezultātā ļoti daudzu dzīvnieku un putnu sugu eksistence ir apdraudēta. Noskaidrots, ka no 1600. līdz 1975. gadam izmiruši 74 sugu un 86 pasugu putni, 63 sugu un 44 pasugu zīdītājdzīvnieki, izzuduši daudzi rāpuļi, abinieki, bezmugurkaulnieki, augi. Zinātnieki turpmākajos gadu desmitos prognozē vēl lielāku izmirstošo dzīvnieku un augu sugu skaitu. Ievērojams sugu skaits atzīts par īpaši aizsargājamām, jo to eksistence ir apdraudēta. Vietas, kur tās sastopamas, nosaka par īpaši aizsargājamām, un tajās ievērojami ierobežo darbību, kas varētu kaitēt konkrētajam dzīvniekam vai augam.
Latvijā šobrīd par īpaši aizsargājamām atzītas 25 zīdītāju, 96 putnu, trīs rāpuļu, sešas abinieku, 130 bezmugurkaulnieku sugas, kā arī 219 ziedaugu un paparžaugu, 137 sūnu, 56 ķērpju un 51 sēņu suga. Šie skaitļi nepārtraukti mainās, jo, piemēram, pietiekamā skaitā atjaunojusies ūdru populācija, kuri savlaik bija īpaši apdraudēto sugu skaitā.
Daudz retumu
Aizkraukles rajons Latvijā ir viens no mežiem bagātākajiem. Tāpēc varam lepoties, ka tieši mūsu mežā mājvietu sev atraduši daudzi aizsargājamie dzīvnieki, kuri citviet jau izzuduši. Tieši Aizkraukles rajona mežu par dzīvesvietu izvēlējies jūrasērglis, lielākais Latvijā sastopamais plēsīgais putns, atklāta arī mazā ērgļa ligzdošanas vieta.
Arvien biežāk sastopams melnais stārķis, redzēts apodziņš. Siltos novakaros neilgi pirms krēslas var redzēt lidināmies sikspārņus. Arī viņi iekļauti aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Blakus Rīgas –– Daugavpils šosejai uz dzīvi apmeties lielais susuris. Skrīveru pagasta centrā reiz izdevās pamanīt visai reti sastopamās gredzenūbeles. Viņas pavisam mierīgi “revidēja” stāvlaukumu pie kāda veikala, un tikai garāmbraucošā baļķvedēja troksnis lika putniem pacelties spārnos.
Speciāli nemeklēsim
Protams, katram gribētos redzēt reti sastopamus dzīvniekus, taču tieši cilvēka klātbūtne ir viens no faktoriem, kurš var iztraucēt viņu dzīves ritmu. Tāpēc speciāli nemeklēsim viņu mājvietas, bet priecāsimies katru reizi, kad kāds no šiem dzīvniekiem pazibēs kaut kur krūmājā, meža ielokā, pļavas nostūrī vai majestātiski planēs augstu zilajās debesīs. Tikai no mums atkarīgs, vai arī nākamās paaudzes varēs priecāties par krāšņu un daudzveidīgu, mākslīgi nepārveidotu dabu mums apkārt.