Ola baznīcas svētkos Lieldienās ir viens no galvenajiem atribūtiem. Ticīga cilvēka acu priekšā no olas radās dzīvība. Tas stiprināja ticību pārdabiskiem spēkiem olā, kuri var iemiesoties visā.
Ola baznīcas svētkos Lieldienās ir viens no galvenajiem atribūtiem. Ticīga cilvēka acu priekšā no olas radās dzīvība. Tas stiprināja ticību pārdabiskiem spēkiem olā, kuri var iemiesoties visā. Svētku mielasts vienlaikus bija arī upurēšana gariem. Šī iemesla dēļ olas tika krāsotas — sākumā ar asinīm sarkanas, tad ar sarkanu krāsu, bet vēlāk — ar citām krāsām.
Olas ripināšana Lieldienās saistīta ar slāvu ticību tumšiem spēkiem. Ripināt olu nozīmē likt velnam kūleņot un valstīties, kas tam ir briesmīgi mokoši. Olas sasišana pret otru olu nozīmē velnu kopā sagrūšanu ar pierēm. Tas, protams, nav patīkami pat ļauniem gariem.
Grieķijā un Romā olas pielūdza tāpēc, ka tās glabāja dzīvības rašanās noslēpumu. Šī paša iemesla dēļ senajā Ēģiptē valdniekus atveidoja ar olu mutē.
(“Mūsu putnu dārzs”)
