Turpinot vairāku iepriekšējo premjeru tradīciju, arī Ministru prezidents Indulis Emsis nolēmis reizi mēnesī aicināt kopā rajonu laikrakstu žurnālistus, lai apspriestu aktuālākos jautājumus.
Turpinot vairāku iepriekšējo premjeru tradīciju, arī Ministru prezidents Indulis Emsis nolēmis reizi mēnesī aicināt kopā rajonu laikrakstu žurnālistus, lai apspriestu aktuālākos jautājumus. Pirmā preses konference notika aprīļa pirmajās dienās.
Galvenais, kas šobrīd uztrauc un interesē visus, ir Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Diemžēl iepriekšējā valdība atstājusi kalnu nepadarītu darbu, proti, nav pieņemti 208 (!) normatīvie akti, kuri nepieciešami jau līdz 1. maijam. Latvijas ražotāji, kuriem būs tiesības realizēt savu produkciju Eiropas Savienības valstīs, iegūs 500 miljonu patērētāju ES tirgū. Vilinoša perspektīva.
Ceļi un vide — tās būs vienas no galvenajām jomām, kuras saņems Eiropas Savienības fondu naudu. Prioritāte paredzēta maģistrālei “Via Baltica”, arī ceļiem Preiļi—Aglona, Rīga—Salacgrīva, Cēsis—Vecpiebalga un citiem. Premjers diemžēl nenosauca nevienu ceļu, kurš šķērso Aizkraukles rajonu.
Zaļās prioritātes
Emša kungs neaizmirsa, no kuras partijas nācis, un akcentēja prioritātes arī vides jomā. Tās būs ūdensapgāde un atkritumu saimniecības sakārtošana. Eiropas ekspertu pārbaudes liecina, ka daudzviet Latvijā dzeramais ūdens ir ar augstu dzelzs un mangāna saturu. Ūdensapgādi jau sakārto 100 valsts pilsētās.
Ministru prezidents uzskata, ka atkritumu saimniecību valsts jau gandrīz pārņēmusi, kaut gan tā ir pašvaldību funkcija.
“Ieliec” sevi internetā!
Mūs visus interesē, kādas būs darba iespējas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, jo bezdarbs pašlaik laukos ir lielākā nelaime. Premjeram ir visai rožains skats uz dzīvi — katrs varēs ievietot savu darba biogrāfiju un dzīves aprakstu internetā un gaidīt, kad darba piedāvājumi birs kā no pārpilnības raga… Varēs izlasīt arī par brīvajām darbavietām citās valstīs.
Emša kungs gan laikam nezina, ka laukos dators ir varbūt tikai pagasta padomē un skolā un tad daudzviet bez interneta pieslēguma. Un izlasīt darba piedāvājumus internetā varēs tikai tie, kuri labi zina kādu svešvalodu. Ne jau nu laukos dzīvo tie labie angļu valodas pratēji.
Jāskrien pēc rīsiem
Aktuāls šobrīd ir preču cenu jautājums. Sāli jau esam sapirkušies. Kādas preces vēl jākrauj mūsu jau tā mazajos dzīvoklīšos?
Pie visa vainīga masu psihoze un tirgotāji, kuri palielina cenas, ja precei ir pieprasījums. Rupjais sāls būs veikalos arī pēc iestāšanās ES. Cukuram cena nepieaugs, jo tas jau šobrīd maksā tikpat, cik Eiropā. Ja vien mēs paši “neizķersim” cukuru no veikalu plauktiem un neradīsim tirgotājiem labu iespēju iedzīvoties.
Dažas preces tomēr varētu kļūt dārgākas, īpaši tās, kuru izejvielas Latvijā neaug vai neražo, jo klāt nāks muitas nodoklis. Piemēram, rīsi. Bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāskrien uz veikalu un jānopērk vismaz maiss. Rīsi tomēr nav latviešu tautas nacionālais ēdiens, un ikdienā mēs tos tik bieži nemaz nelietojam.
Celulozes rūpnīcu neatbalstīs
Daugavas krastos dzīvojošos interesē, ko “zaļais” premjers domā par Jēkabpils rajona Ozolsalā celt nodomāto celulozes rūpnīcu. I. Emša attieksme pret to ir negatīva. Viņš var apgalvot, ka valdības sēdē divas balsis noteikti būs pret — premjera un vides ministra.
Palicis pusotra mēneša, lai Ietekmes uz vidi novērtējuma birojs izpētītu potenciālo būvētāju iesniegto slēdzienu. I. Emsis sagaida, ka biroja speciālistiem varētu nepatikt celulozes balināšana ar hloru. Ja šo metodi nomainītu ar videi nekaitīgāku, optimisti valdībā šo projektu atbalstītu.
No pirmā hektāra un vienas govs
Premjera paziņojumam, ka valdība cīnīsies ar nabadzību laukos, kāds no žurnālistiem atjautāja — ko tas īsti nozīmē?
Indulis Emsis: — Atbalsts ne tikai treknajiem, bet arī kārnajiem — no pirmā hektāra un no vienas govs. Lai cilvēki paliktu laukos.
Turpinot izteikumus aforismos, Emša kungs norunāja gandrīz vai dzejā: viss mazais ir labs, viss mazais ir skaists… Tas domāts par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem laukos, kuriem arī valdība palīdzēs. Te nu gribētos piebilst, ka šī palīdzība gan zemniekiem, gan uzņēmējiem patiesībā būs nevis no valsts, bet gan no Eiropas Savienības fondiem.
Apvienoties nespiedīs
Un, protams, pats aktuālākais jautājums — reģionālā reforma. Vai jaunā valdība to turpinās, varbūt “iesaldēs” vai sāks citu reformu?
Šī valdība pašvaldības apvienoties nespiedīs, taču apvienošanos atbalstīs. Atbalstīt, Emšaprāt, nozīmē finanses. Turpinot valsts varas decentralizāciju, būs vajadzīgas otrā līmeņa pašvaldības. Tās varētu būt, piemēram, deviņas apriņķu pašvaldības, kurām nodos daudzas valsts funkcijas, bet vispirms naudu, tikai tad — funkcijas. Skan jau skaisti, tādu solījumu dzirdēts daudz, bet ar izpildi kā neveicas, tā neveicas.
Apriņķu pašvaldībām būs jāmazina Rīgas dominante, jāgādā par konkurenci galvaspilsētai, bet par mazo pilsētu attīstību jādomā novadu vadībai.
Maza — tātad slikta?
Un visbeidzot vēl kāds “spārnots” premjera teiciens: slimnīca, kura ļauj cilvēkam iet bojā, mums nav vajadzīga. Tā ir atbilde žurnālista jautājumam par mazo slimnīcu likteni.
Veselības aprūpei Latvija no reģionālās attīstības fonda varēs iegūt 4 miljonus latu. Veselības ministrija jau izstrādājusi 15 projektu. Mums tuvākais centrs, kuru plānots attīstīt, ir Jēkabpils slimnīca. Aizkraukles vārds projektos nefigurē.
