Latvijā sācies ikpavasara bums — kūlas dedzināšana. Svilst un dūmo visās malās, jau nodeguši četri desmiti ēku, bojā gājis viens vīrietis. Pamatīgi deg arī Aizkraukles rajonā.
Latvijā sācies ikpavasara bums — kūlas dedzināšana. Svilst un dūmo visās malās, jau nodeguši četri desmiti ēku, bojā gājis viens vīrietis. Pamatīgi deg arī Aizkraukles rajonā.
Valstī pirmais kūlas ugunsgrēks šogad reģistrēts jau februārī, par laimi, niecīgs, jo zeme vēl nebija nožuvusi. Toties aprīļa siltās dienas kā radītas dedzināšanas sērgai. Kūlas ugunsgrēku skaits šogad pārsniedz jau astoto simtu, svētdien vien visā Latvijā izcēlušies 256 kūlas ugunsgrēki, nodegušas 32 ēkas. Lielākais ugunsgrēks reģistrēts Jēkabpils rajonā, kur vecā zāle dega 100 hektāru platībā. Ir arī pirmais kūlas svilināšanas upris — svētdienas vakarā Kuldīgas rajonā miris kāds 44 gadus vecs vīrietis, kurš nosmacis dūmos.
Pērnās zāles dedzinātāji ne mazumu problēmu rada arī autovadītājiem, kuriem dūmu dēļ traucēta redzamība. Sestdienas pēcpusdienā “Staburags” bija liecinieks, kā satiksmi pa šoseju Rīga—Daugavpils kavēja tās malā degošās kūlas radītie dūmi.
Aizkraukles rajonā pagaidām reģistrēts 14 pērnās zāles svilināšanas gadījumu, izdegušas pļavas vairāku hektāru platībā. Materiālās vērtības nav cietušas, taču, kā lēš ugunsdzēsēji, viss vēl priekšā, jo kūlas svilināšanas pieaugums tikai gaidāms.
Cīņā ar kūlas dedzināšanu, kas Latviju pārņem kā stihiska nelaime, iesaistījusies arī Zemkopības ministrija, apsverot iespēju turpmāk nepiešķirt lauksaimniecības atbalsta maksājumus tiem saimniekiem, kuru laukos dedzinās kūlu. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma informē, ka nodedzinātu lauku uzskata par nesakoptu, bet par nekoptu atbalsta maksājumus nepiešķir.
