Bebrēnietei Irmai Eglītei šis ir jubileju gads. Aizvadīta 50 gadu dzīves jubileja, bet vienā no jaukākajām gada dienām — 1. aprīlī — viņa svin darba jubileju.
Bebrēnietei Irmai Eglītei šis ir jubileju gads. Aizvadīta 50 gadu dzīves jubileja, bet vienā no jaukākajām gada dienām — 1. aprīlī — viņa svin darba jubileju. Jau 30 gadu Eglītes kundze ir Bebru pagasta feldšere.
Tuvāk Rīgai
— Mācījos Daugavpils medicīnas skolā, — atceras Eglītes kundze. — Pēc skolas beigšanas varēju izvēlēties, kurā rajonā strādāt. Vecāki gribēja, lai es dzīvotu pēc iespējas tuvāk Rīgai. Tā nokļuvu Aizkraukles, tolaik Stučkas, rajonā. Kopā ar mani te sāka strādāt vēl divas kursabiedrenes. Viena no viņām — Lidija Slobodskaja — vēl arvien strādā Iršos. Otra draudzene kādu laiku dzīvoja Zalvē, bet pēc tam pārcēlās uz Jēkabpili.
Man, jaunajai feldšerei, ierādīja istabiņu mājā, kuru dēvēja par “Sapņu namiņu”. Tas bija ļoti skaistā vietā Vecbebru pils parkā netālu no toreizējā feldšeru punkta. Nu šīs mājiņas vairs nav, taču tās vietā ir šūpoles. Tās varētu saukt arī par sapņu šūpolēm.
Pazīst kopš dzimšanas
Sākumā neklājās viegli. Pie pacientiem nācās iet kājām, brist pa kupenām. Taču vienmēr esmu centusies darbu padarīt pēc labākās sirdsapziņas, mēģināju palīdzēt, cik spēju. Varbūt tāpēc ātri vien izdevās izveidot ciešus kontaktus ar toreizējā sovhoztehnikuma dispečerdienestu — un vienmēr, kad vajadzēja doties pie pacientiem, mani aizveda ar automašīnu. Taču, iespējams, tik laba attieksme pret medicīnu bija tāpēc, ka Bebros dzīvo ļoti gaiši cilvēki, daudz inteliģences.
— Man patīk palīdzēt cilvēkiem, taču feldšeres darbs ar to vien nebeidzas, — saka jubilāre. — Daudz laika jāpavada, ierakstot ziņas pacientu kartītēs. Atcerēties katra pacienta kaites man palīdz ne tikai ieraksti, bet arī laba atmiņa. Kad sāku strādāt, dzima ļoti daudz bērnu. Nu bebrēniešiem, kurus zinu jau kopš dzimšanas, pašiem dzimst bērni, un, to redzot, ap sirdi kļūst silti, silti. Nav lielāka gandarījuma, kā palīdzēt mazajam cilvēciņam izaugt stipram un veselam.
No dzīvokļa uz lauku sētu
Nu jau vairāk nekā desmit gadu Eglītes kundze dzīvo lauku mājās, un viņas ikdienas rūpēm pievienojušies arī lauku darbi.
— Varbūt kādam tas šķitīs dīvaini, taču man patīk slaukt govis, darīt citus lauku darbus, — tā Irma Eglīte. — Varbūt vienīgi brīvā laika mazāk. Savlaik turējām prāvu govju ganāmpulku, taču nu to samazinājām.
15 gadu dejas solī
Eglītes kundze aktīvi iesaistās arī pagasta sabiedriskajā dzīvē. 15 gadu viņa dejojusi vidējās paaudzes deju kolektīvā. Pašlaik gan nedejo, tomēr plāno jau nākamgad atsākt un iesaistīt arī kādu draudzeni. Eglītes kundze uzskata, ka dejošana disciplinē un uzlabo veselību.
— Man patīk būt cilvēkos, — saka Irma Eglīte. — Tā var atpūsties no ikdienas rūpēm, gūt jaunus iespaidus, draugus.
