Savulaik, kad Latvijā ieviesa automašīnu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, Saeimā par šo likumprojektu izraisījās asas debates. Galvenokārt par apdrošināšanas termiņiem un polišu cenām.
Savulaik, kad Latvijā ieviesa automašīnu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, Saeimā par šo likumprojektu izraisījās asas debates. Galvenokārt par apdrošināšanas termiņiem un polišu cenām. Pieņēma likumu, kurā bija rasts optimālais risinājums. Piemēram, “žiguļa” īpašniekam gadā bija jāmaksā 20 latu. Taču toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis likumu atdeva atpakaļ Saeimai pārskatīšanai. Pēc izsludinātā likuma apdrošināšanas maksa jau bija daudz lielāka (Ls 40 “žigulim”). Vēlāk izrādījās, ka apdrošināšanas sabiedrībām naudu nav kur likt, un tās līdz šai dienai piedāvā 20—40% atlaides.
Tagad pienācis jauns “aitu cirpšanas” laiks. Eiropa prasa mums piemēroties tās standartiem, un likumdevējiem vecā kārtība jāmaina. Ne jau par labu autoīpašniekiem. Visabsurdākais jaunajos projektos ir tas, ka turpmāk gan maksas lielumu un polišu termiņus, gan arī avārijās nodarītos zaudējumus noteiks paši apdrošinātāji. Viņi sagatavos un sertificēs arī ekspertus.
Deputāti Saeimā kārtējo reizi aizmirsuši, ka Latvija ir nabadzīgākā valsts Eiropā, ka 80% iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma un ka nekādi Eiropas standarti mums neder, arī apdrošināšanas jomā. Dīvaini, ka autoīpašnieki pret šādu patvaļu klusē, nerunājot par protesta akcijām, kas liktu nopietni ieklausīties. Laikam jau patiess ir latviešu sakāmvārds: “Kur aitas, tur cirpēji.”
Egons Grietiņš Jaunjelgavā
