No 28. marta līdz 12. aprīlim Latvijā notiek akcija “Agresīviem šoferiem ir maziņš… IQ” (intelekta koeficients — aut.). Arī Aizkraukles rajonā ceļu policija divas dienas pievērsīs pastiprinātu uzmanību agresīvajiem braucējiem.
No 28. marta līdz 12. aprīlim Latvijā notiek akcija “Agresīviem šoferiem ir maziņš… IQ” (intelekta koeficients — aut.). Arī Aizkraukles rajonā ceļu policija divas dienas pievērsīs pastiprinātu uzmanību agresīvajiem braucējiem.
— Jēdziens “agresīva braukšana” ir visai plašs, — saka Aizkraukles ceļu policijas priekšnieks Aivars Jančevskis. — Lielākā problēma — konstatēt agresīvas braukšanas faktu. Viegli var konstatēt ātruma pārsniegšanu, braukšanu dzērumā vai ceļa zīmju neievērošanu, bet braukšanas stilu var fiksēt, piemēram, ar videokameru. Diemžēl ceļu policijai trūkst šāda aprīkojuma. Tomēr cenšamies darīt visu, lai ietekmētu agresīvos braucējus. Kaut vai trafarētajām automašīnām patrulēt uz ceļa. Arī tas disciplinē braucējus.
Pirmā akcijas diena bija vakar, 29. martā, kad speciālā reidā piedalījās trīs ceļu policijas ekipāžas. Nākamajā plāno piedalīties arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas Aizkraukles nodaļas priekšnieks Jānis Rasnačs.
— Šīs akcijas mērķis ir mēģināt skaidrot autovadītājiem, cik bīstams ir agresīvs braukšanas stils, kā arī apzināt reālo situāciju, — saka Rasnača kungs. — Iespējams, veicot izskaidrošanu, situāciju uz ceļiem izdosies kaut nedaudz uzlabot.
Jaunajā Ceļu satiksmes likumā paredzēts, ka no 1. jūlija par šo pārkāpumu var piemērot bargu sodu — līdz Ls 200. Saskaņā ar grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar agresīvu braukšanu saprot vairākus, vienu otram sekojošus ceļu satiksmes pārkāpumus, kuri saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu. Arī vienmērīgas transporta plūsmas traucēšanu un pārējo transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu uzskata par agresīvu braukšanu. Piemēram, vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdistu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai.
Citu autovadītāju agresiju var izraisīt, vairākkārt mainot braukšanas joslu apsteidzot, nekaunīgi pārkārtojoties sastrēgumos, apdzenot citus, lai tiktu uz priekšu ātrāk. Nekorekta ir arī pagrieziena rādītāja neieslēgšana, veicot pagriezienu, pārkārtojoties vai apstājoties, nepārtraukta braukšana pa kreiso malējo joslu, tā traucējot veikt apdzīšanas manevru citiem transportlīdzekļiem, braukšana lēnāk, nekā paredzēts noteikumos, vilcināšanās uz ceļa, piemēram, baidoties iebraukt neregulējamā krustojumā, tā kavējot pārējos braucējus, veidojot aiz sevis sastrēgumu, mobilā telefona lietošana, braucot pie stūres.
Reizēm vainojami arī gājēji, kuri šķērso ceļu tam neparedzētās vietās, apzināti vilcinās uz gājēju pārejām.
Bez vainas nav arī līdzbraucēji, kuri komentē autovadītāja braukšanas stilu, provocē vadītāju uz strīdiem.
Pasaulē veiktajos pētījumos secināts, ka par agresīvas braukšanas upuriem kļuvuši 66% ASV, 65% Krievijas un 48% ES valstu autovadītāju.
Nopietnākā problēma — agresīva braukšana bieži vien ir ceļu satiksmes nelaimes gadījumu cēlonis. Pērn agresīvas braukšanas dēļ Latvijā notikuši 12000 ceļu satiksmes nelaimes gadījumu.
