Sērenes pagasta pensionāriem nav ne savas biedrības, ne kluba, bet tāpēc jau viņu dzīve nav apstājusies. Cilvēki cienījamos gados pulcējas svētkos, brauc ekskursijās un, pats galvenais, cenšas viens otram palīdzēt ikdienā.
Sērenes pagasta pensionāriem nav ne savas biedrības, ne kluba, bet tāpēc jau viņu dzīve nav apstājusies. Cilvēki cienījamos gados pulcējas svētkos, brauc ekskursijās un, pats galvenais, cenšas viens otram palīdzēt ikdienā.
Godina jubilejās
Sēreniešiem jau daudzus gadus ir skaista tradīcija — pagasta pašvaldība nozīmīgās dzīves jubilejās sveic savus sirmgalvjus. Tos, kuri savulaik apstrādājuši Sērenes kopsaimniecības tīrumus, kopuši lopus un būvējuši mājas — tagadējo pagasta centru. Tagad viņi saņem pieticīgu pensiju, veselākie strādā savā saimniecībā, daudzi palīdz audzināt mazbērnus.
Pašvaldības uzmanība ir ļoti nozīmīga, lai arī dāvana ir tikai ziedi un pašu sēreniešu cepts maizes klaips. Tas simbolizē šo cilvēku saistību ar zemi un maizi — divām svarīgām lietām, bez kurām nevienam neiztikt.
Lielā balle
Reizi gadā sērenieši rīko pensionāru balli. Tajā ierodas visi, kas veseli un kuri vēlas tikties ar laikabiedriem, ko ikdienā nesatiek, jo viņi dzīvo viensētās.
Pasākums parasti notiek rudenī, kad lauku darbi apdarīti un lopi jau kūtī.
Savs dzejnieks
Sēreniešu aktivitātes apraksta pašu dzejnieks — pensionārs Vladislavs Lucāns. Viņš dzejoļus raksta jubilāriem, par ekskursiju iespaidiem un arī par rudens ballēm. Par vienu to tām Lucāna kungs raksta:
“Vasara prom, un lopiņi stallī,
Varam rīkot rudens balli.
Lauki kopti, raža klētī,
Dievs lai mūsu galdus svētī.
Kas nav slinkojis un puvis,
Šogad labu ražu guvis,
Tupenīšus kaudzē bēris,
Kviešus, rudzus tonnām svēris.
Pilnus šķūņus siena bāzis,
Lai ēd gotiņa un āzis.
Kaujams ir ar” apaļš suķis,
Būs tad sulīgs desas luņķis.”
Ekskursiju burvība
Katru gadu sērenieši dodas kādā ekskursijā. Arī par šo izklaidi rūpējas pašvaldība.
Aktīvi braucēji ir Leontīne un Pēteris Jubasi, Vija Upīte, Mirdza un Viktors Drikšņas un daudzi citi. Pērn sērenieši aplūkoja Kurzemes skaistākās vietas.
Turas kopā
— Lielu svētku mums ir maz, bet ikdienā mēs turamies kopā, bariņos. Piemēram, bijušās kopsaimniecības grāmatvedības darbinieces, laukstrādniece, agronome. Tie, kuri dzīvojam blakus daudzdzīvokļu namos.
Kopā turas arī kaimiņi, viensētu saimnieki. Galvenais, lai cilvēks nejustos viens, lai viņam varētu laikus palīdzēt gan ar padomu, gan praktiski, — stāsta sēreniete Leontīne Jubase.
