Redakcijā ieskanējās tālrunis, un kāda sieviete no Neretas raudādama vēstīja, ka vismaz ap trīsdesmit cilvēku pagastā palikšot bez darba, jo Neretas pienotavu banka pārdodot.
Redakcijā ieskanējās tālrunis, un kāda sieviete no Neretas raudādama vēstīja, ka vismaz ap trīsdesmit cilvēku pagastā palikšot bez darba, jo Neretas pienotavu banka pārdodot.
Sākumā domāju, ka zvanītāja kaut ko nav pareizi sapratusi saistībā ar Rīgas piena kombināta un SIA “Salackrasts” iestāšanos Neretas piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā (PKS). Par to “Staburags” nesen rakstīja.
Uz zaļa zara netiks
Taču nē — par to neesot runa. Visi cerējuši, ka Rīgas piena kombināts Neretu izvilks uz zaļa zara. Diemžēl kombināts no Neretas PKS atteicies, jo visu tās nekustamo īpašumu banka pārdošot izsolē. Zvanītāju nomierināt neizdevās. Viņasprāt, viss tik un tā esot par vēlu.
“Mūsu bijusī priekšniece vismaz lepnu māju uzcēla un dārgu mašīnu nopirka, bet mums varbūt pat nopelnīto algu un bezdarbnieka pabalstu neizmaksās,” sarūgtināta noteica sieviete. Nosaukt savu vārdu pagaidām negribot, jo vēl jau neesot saņēmusi aprēķinu par nostrādāto laiku.
Nokavē četras dienas
Kamēr zvanīju visām iespējamajām kompetentajām personām dažādās iestādēs, “Staburagu” telefoniski un elektroniski par notikušo informēja Rīgas piena kombināta sabiedrisko attiecību konsultante Rita Voronkova.
Nedaudz vēlāk saņēmu arī Neretas PKS valdes locekļa Druvja Skultes komentāru, kurš pilnībā apstiprina neretietes stāstīto.
Viss patiešām atbilst patiesībai: Hipotēku banka iesniegusi tiesā prasību par Neretas PKS nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē. Turklāt tas darīts tikai par četras dienas nokavētu kredīta maksājumu nepilnu četru simtu latu apjomā. Tiesa jau 9. martā pieņēmusi bankai pozitīvu lēmumu.
Bankas rīcība praktiski liegusi iespēju izstrādāt Neretas PKS sanācijas plānu. Skaidrojumā medijiem teikts, ka “bankai bija zināma uzņēmuma saspringtā finanšu situācija, tika strādāts pie sakārtotas finanšu plūsmas izveides”.
Drakoniski iznīcina klienta biznesu
“Tā ir negaidīta rīcība no valsts bankas, kuras interesēs būtu savu klientu biznesa izaugsme, nevis iznīcināšana, un drakonisks solis pret zemniekiem,” “Staburagam” pauž Druvis Skulte. “Banka grib atgūt savus līdzekļus, neņemot vērā zemnieku — piena piegādātāju — un Neretas PKS darbinieku intereses. Uzņēmums taču ņēma kredītu, lai veiktu modernizāciju un turpinātu darbu. Ir izstrādāts arī SAPARD projekts un saņemts tā apstiprinājums, bet tagad to vairs nav iespējams realizēt.”
Jaunie dalībnieki izstājas
Ko šādā situācijā darīt Rīgas piena kombinātam, kurš Neretas PKS gribēja ieguldīt līdzekļus un līdz gada beigām sakārtot ražotni atbilstoši Eiropas Savienības prasībām? Visām iecerēm krusts pāri. Tas ir rets gadījums, kad banka par tik niecīgu kavējuma summu uzņēmumam ar 645 tūkstošu latu gada apgrozījumu pieprasa īpašuma pārdošanu izsolē.
Izvērtējot negaidīto situāciju, Neretas PKS valdes sēdē pieņemts lēmums neturpināt turpmākās darbības plāna izstrādi un jaunajiem dalībniekiem — akciju sabiedrībai “Rīgas piena kombināts” un SIA “Salackrasts” — izstāties no Neretas PKS. Rīgas piena kombināts kā kreditors Zemgales apgabaltiesā iesniedzis pieteikumu Neretas PKS maksātnespējas pasludināšanai.
Pienu joprojām iepirks
Ko tagad darīt lopkopjiem, īpaši tiem, kuri jau noslēguši piena iepirkuma līgumus ar Rīgas piena kombinātu? Viņiem nav jāuztraucas — pienu turpinās pieņemt, un naudu maksās regulāri. Arī tie, kuri vēl nav noslēguši līgumus, var to izdarīt, kad vien vēlas.
Šobrīd Rīgas piena kombināts noslēdzis līgumus par piena piegādi ar vairāk nekā 300 lopkopjiem no astoņiem pagastiem Aizkraukles un Jēkabpils rajonā, kuri agrāk pienu piegādāja Neretas PKS. Iepriekš noslēgto līgumu termiņš bija beidzies. Jaunie līgumi nodrošina sadarbību ilgtermiņā un fiksē piena piegādes kvotas apjomu. Katru dienu no zemniekiem iepērk 10 — 12 tonnu piena.
Rīgas piena kombināta iepirkuma direktore Ingrīda Belinska sola: “Noslēgtie līgumi tiks pildīti, piena iepirkums turpināsies, un norēķini tiks veikti līgumā paredzētajā kārtībā. Tādējādi spēsim atbalstīt zemnieku centienus turpināt piena ražošanu.”
Kas nopirks Neretas pienotavu?
Ja banka pieprasījusi un tiesa nolēmusi, izsole notiks. Gan jau uzzināsim arī laiku un sākuma cenas. Kurš gan varētu nopirkt Neretas pienotavu un kādam nolūkam?
Varbūt izsolē piedalīsies Rīgas piena kombināts? Sabiedrisko attiecību konsultante Rita Voronkova apgalvo, ka noteikti nepiedalīsies, jo, ja arī izdotos uzņēmumu nopirkt, līdz gada beigām to vairs nepagūtu sagatavot sertificēšanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām — anulētā Hipotēku bankas kredīta un neiegūstamā SAPARD finansējuma dēļ. Kombināts savus līdzekļus labāk izmantos Limbažu ražotnes attīstībai.
Visvairāk žēl SAPARD projekta, kurš taču jau bija izstrādāts un apstiprināts. Ja arī Rīgas piena kombināts iegūtu tiesības to realizēt, birokrātisko procedūru dēļ, projekta finansējumu pārformējot, līdz gada beigām tik un tā nepagūtu.
Pienotavu potenciālie pircēji var izmantot dažādi: turpināt tajā analogu biznesu vai arī izvietot ēkās pavisam ko citu, piemēram, autoservisu.
Banka klusē kā partizāns
“Staburags” centās uzzināt arī Hipotēku bankas darbinieku viedokli. Aizkraukles filiāles vadītājs Raivo Reinvalds paskaidroja, ka šis jautājums jāuzdod Hipotēku bankas vadībai Rīgā.
No Rīgas saņēmu pavisam īsu sabiedrisko attiecību speciālistes Adriānas Hincenbergas komentāru: “Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai nav tiesību publiski iztirzāt savu klientu kredītlietas, tāpēc Hipotēku banka nesniegs publiskus situācijas skaidrojumus. Varu tikai piebilst, ka Neretas PKS izplatītajā paziņojumā aprakstītā situācija patiesībā ir gluži citāda.”
Te nu esam nonākuši pie tā paša, par ko jau sen runā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe, proti, pie nepieciešamības mainīt šo Kredītiestāžu likumu, lai beidzot būtu iespēja “izrakt” daudzas tumšas naudas lietas.
Līdz izsolei noved apzināti
Apspriežot Neretā notiekošo ar kompetentiem uzņēmējiem un juristiem, veidojas vairākas versijas, kā tas varēja notikt. Viena no tām: Neretas pienotavas vadība kredītu Hipotēku bankā ņēmusi ar nodomu to vispār neatdot, bet ražotni apzināti novest līdz bankrotam. Otra versija: banka to vien gaidījusi, lai pirmajā izdevīgajā brīdī pieprasītu kredītu atdot, īpašumu pārdodot izsolē, jo ražotne ļoti vajadzīga kādam naudīgam bankas klientam — Neretas PKS konkurentam.
Vīd arī trešā versija, bet tā nu ir pārāk neticama: visi darbojušies godīgi un nesavtīgi — Neretas PKS vadītāji, jaunie tās biedri — Rīgas piena kombināts un “Salackrasts” — un arī banka, taču tā nu reiz ir noticis… Bankai šajā gadījumā it kā neko nevar pārmest: tā rīkojusies kredītiestādes pilnvarām atbilstoši un cenšas atgūt savu naudu, taču patiesos “zemūdens akmeņus”, kas gremdē “kuģi” ar Neretas vārdu, mēs laikam tā arī neuzzināsim. Vismaz pagaidām, kamēr šaubīgus darījumus droši sargā Kredītiestāžu likums.
