Akciju sabiedrība “Baltic Pulp” Latvijā pārstāv Somijas koncerna “Metsaliito” intereses un kapitālu.
Akciju sabiedrība “Baltic Pulp” Latvijā pārstāv Somijas koncerna “Metsaliito” intereses un kapitālu. Latvijas zinātnieku grupa uzskata, ka somu piedāvātā celulozes rūpnīca ar 600 000 tonnu jaudu gadā, kuru grib celt pie Daugavas Krustpils pagasta Ozolsalā, ne ekonomiski, ne ekoloģiski Latvijai nav pieņemama.
Pēc tam, kad 42 Latvijas zinātnieki ar atklātu vēstuli vērsās pie Latvijas Valsts prezidentes, Ministru prezidenta un visiem Latvijas Saeimas deputātiem, lai nepieļautu rūpnīcas būvi Ozolsalā, pat Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, kurš līdz tam aizstāvēja “Baltic Pulp” pozīcijas, televīzijas raidījumā paziņoja: viņa pārstāvētā valdības grupa turpmāk nepiedalīšoties šajās diskusijās.
Investīcijām jābūt izdevīgām gan investoram, gan tautai un valstij, kurā tās tiek ieguldītas.
Kā tad ir patiesībā ar notekūdeņu piesārņojumu?
Ozolsalā katru dienu Daugavā paredzēts ievadīt vismaz 43 000 m3 (12 vilcienu sastāvu ar 60 sešdesmittonnīgiem vagoniem) kaitīgas vielas saturošu notekūdeņu, bet poligonos gadā atstāt 23 000 tonnu kaitīgo cieto atkritumu.
Somijas Joutseno rūpnīcas, kurai līdzīgu cels Ozolsalā, gaisa piesārņojums: sēra savienojumi — 300 tonnu gadā, slāpekļa oksīdi — 840 t, oglekļa dioksīds — 84514 t, putekļi — 240 tonnu gadā. Tas pats tātad sagaidāms arī Ozolsalā.
Slāpekļa un fosfora savienojumi veicinās zilaļģu masveida savairošanos Daugavā, kas rada toksīnus.
Šie skaitļi raksturo celulozes kombinātu kā ļoti lielu ūdens un gaisa piesārņotāju.
Joutseno rūpnīcas producētais piesārņojums Saimas ezerā uzkrājas dūņās vairāku metru biezumā.
Pēc attīrīšanas ūdeņus ražošanā Joutseno atkārtoti neizmanto, uzskatot, ka šie ūdeņi ķīmiskā sastāva dēļ nav piemēroti celulozes ražošanai, toties rīdzinieki dzeramo ūdeni gan varēs lietot…
Pilnīgi ignorētas dabas un zinātniskās vērtības tiešā rūpnīcas ietekmes zonā — Kalsnavas koku un krūmu kolekcija, priežu sēklu plantācija, Teiču un Krustkalnu rezervāts, kā arī vairāk nekā 25 dabas liegumi.
Somijā dr. sc. ing. G. Bagātajam izdevās iegūt informāciju, ka tur zivis iesaka ēst pārmaiņus — gan jūras, gan upes zivis. Somu jūras līcī, kur nonāk celulozes notekūdeņi, novēro lašu mutantus, no kuru ikriem izšķiļoties tikai mātītes, bet tēviņu tur neesot. Kā būs Latvijā?
Neatkarīgo ekspertu grupa uzskata, ka Latvijā lietderīgi celt celulozes un papīra kombinātu, kura jauda varētu būt 150 tūkstošu tonnu celulozes un tikpat daudz papīra gadā. Tā varētu nodrošināt galvenokārt vajadzības, atstājot visus nodokļus Latvijā. Rūpnīca jāceļ pie jūras, nevis pie Daugavas.
Nedrīkst aizmirst arī apdraudējumu rūpnīcas avāriju gadījumos. Un kas notiks Jēkabpilī lielu plūdu reizēs?
Dažādos publiskos paziņojumos pieminētie darbavietu tūkstoši, kas Jēkabpilī it kā radīšoties rūpnīcas darbības laikā, neatbilst patiesībai, un Jēkabpils iedzīvotāji tiek maldināti. Rūpnīcā būs, līdzīgi kā Joutseno, apmēram 250 darbavietu. Jēkabpiliešiem un apkārtnes iedzīvotājiem varētu palikt mazākatalgotas vietas. Ļoti augsti kvalificēto inženieru vietas aizņems paši somi vai rīdzinieki un speciālisti no citām apdzīvotajām vietām un rajoniem. Un tas arī ir viss. Domājams, ka tehnoloģisko iekārtu remontam un apkopei neņems cilvēkus no Jēkabpils. Šo mašīnu un iekārtu remontu un apkopi veiks izgatavotājrūpnīcu pārstāvji, kā tas notiek visā pasaulē. Sadzīves pakalpojumus nodrošinās Jēkabpils un Pļaviņu meistari un darbinieki.
Strādnieku skaits meža cirsmās nepalielināsies, jo jau tagad ir sasniegti pieļaujamo cirsmu krāju “griesti” (12,5 miljoni m3 gadā). Drīzāk, pilnveidojoties mehanizācijai, strādnieku skaits samazināsies. Tāpat saruks mazo kokzāģētavu skaits, jo daudzas no tām bankrotēs. Arī strādnieku skaits ostās, kurās papīrmalku iekrauj kuģos, samazināsies.
Somu investorus interesē, pēc viņu pašu vārdiem, divas lietas — Latvijas mežs un lētais darbaspēks. Mēs piebildīsim — vēl arī vieta, kur atstāt piesārņojumu.
Peļņa simtprocentīgi nonāks somu rokās, un Latvijas valsts no trīs miljonu m3 koksnes izciršanas neiegūs neko vai kādu nožēlojamu pametumu.
Dr. sc. ing. Georgs Bagātais Dr. silv. Gunārs Ģērķis
Dr. hab. oec., dr. agr. Artūrs Boruks
Dr. biol. Elmīra Boikova
Dr. chem. Imants Kaimiņš
***
Noslēguma ziņojums iesniegts
Akciju sabiedrība “Baltic Pulp” 18. martā iesniedza “Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecības Krustpils pagasta Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu” Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.
Kā jau iepriekš minēts darba ziņojumā, ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums pierāda, ka visizteiktākās izmaiņas ūdenstilpēs saistītas ar nelielu dabīgajām trūdvielām līdzīgu organisko vielu koncentrācijas pieaugumu (1—2%). Noslēguma ziņojumā norādīts, ka notekūdeņu sastāvā esošie savienojumi sastopami arī dabā un tiem nav raksturīga bioakumulācija.
Vērtējot ietekmi uz Rīgas pilsētas dzeramo ūdeni, konstatēts, ka uzņēmuma “Baltic Pulp” celulozes rūpnīcas notekūdeņu izplūdes rezultātā ūdens kvalitāte dzeramā ūdens ņemšanas vietā nebūs sliktāka par valstī un starptautiskajos standartos noteikto.
Celulozes rūpnīcas darbības rezultātā gaisa kvalitāte rūpnīcas apkārtnē būtiski nemainīsies. Smaka iespējama tikai īslaicīgi.
