Zemkopības ministrija iesniegusi Eiropas Komisijai to Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu sarakstu, kuri pieprasījuši pārejas periodu līdz šī gada beigām, lai sakārtotu ražošanu atbilstoši ES prasībām.
Zemkopības ministrija iesniegusi Eiropas Komisijai to Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu sarakstu, kuri pieprasījuši pārejas periodu līdz šī gada beigām, lai sakārtotu ražošanu atbilstoši ES prasībām. Ja pārejas periodu un vēlāk atzīšanu izdotos panākt, uzņēmumi varētu ražot produkciju ne tikai vietējam, bet arī Eiropas tirgum.
Taču nupat Briselē paziņots, ka visiem uzņēmumiem pārejas periodu piešķirt noteikti nevarēs. Īpaši mazjaudas ražotājiem. Ja šiem uzņēmumiem pārejas periodu nepiešķirs, tie būs jāslēdz.
Var jau, protams, strādāt tikai vietējam tirgum, bet tad saražotā produkcija būšot jāmarķē kā ES tirgus prasībām neatbilstoša. Tas jau nekas, ka mūsu lauksaimniecības produkcija ir simtkārt garšīgāka par ES valstīs modificēto un konservantiem pārsātināto.
Jau tagad, piemēram, piena savākšanas mašīnās un piena savāktuvēs ir atsevišķas tvertnes augstākās šķiras pienam, no kura ražo eksportpreces, un pārējam pienam, kas paliek vietējā tirgū. Labāko dodam citam, pašiem tiek pārpalikumi. Ar ko mēs sliktāki?
ES neatzītiem uzņēmumiem palikšot arī Krievijas tirgus. Taču televīzijas ziņās dzirdētā informācija liecina, ka drīz tur var sākties ekonomiskā krīze, kādu šī valsts piedzīvoja deviņdesmito gadu vidū. Labi atceramies, cik negatīvi tā ietekmēja daudzus Latvijas uzņēmumus.
Klausoties briseliešu spriedelējumos, jāpiekrīt Saeimas deputātam Andim Kāpostam. Viņš intervijā “Staburagam” stāstīja, ka Latvijas ierēdņu nolaidības un neizdarības dēļ esam izrakuši bedri daudziem saviem uzņēmumiem. Taču piebilda arī, ka Eiropai Latvijas ražošanas uzņēmumi patiesībā nav vajadzīgi. ES ar vienu roku it kā sniedz atbalstu, bet ar otru atgrūž. Eiropai laikam esam vajadzīgi tikai tur saražotās pārprodukcijas noietam.
