Aizkrauklē darba vizītē bija ieradies Maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems.
Aizkrauklē darba vizītē bija ieradies Maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems. Tiekoties ar Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles sesijas tiesnešiem un Aizkraukles novada domes darbiniekiem, pārrunāja dažādus ar maksātnespēju saistītus jautājumus.
Vizītes mērķis bija izrunāt aktuālākos ar maksātnespēju saistītos jautājumus, tiesas procesus, kā arī informēt par jaunumiem Maksātnespējas likuma izstrādē. Maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems sarunā ar Vilni Plūmi pārsprieda arīdzan maksātnespējīgo uzņēmumu situāciju Aizkraukles novadā.
— Salīdzinot ar situāciju citviet Latvijā, Aizkrauklē tā ir pozitīva. Te nav lielu problēmu, — pēc vizītes atzina Aldis Gobzems.
Top jauns likums
Maksātnespējas administrācijas direktors uzsvēra, ka maksātnespējas process Latvijā vēl ir attīstības stadijā, to pilnveido. Top jauns Maksātnespējas likums, kurā ieviesīs būtiskus jauninājumus. Piemēram, likumā iekļaus normas, kuras paredzēs ne tikai juridisko personu maksātnespēju, arī fiziskās personas varēs atzīt par maksātnespējīgām. Šādas izmaiņas paredzētas, lai dotu iespēju parādniekam sakārtot savas attiecības ar kreditoriem. Vēl gan nav noteikts, par kādiem parādiem fizisko personu varēs atzīt par maksātnespējīgu. Iespējams, arī par komunālo pakalpojumu maksājumu parādiem.
Jaunajā likumā paredzēs īpašus noteikumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Ja šāds uzņēmums kļūs maksātnespējīgs, kā tas noticis, piemēram, ar “Liepājas siltumu”, likumā būs liegts uzņēmumu pārdot pa daļām, tādējādi pasargājot pakalpojuma saņēmējus.
Maksātnespējas likumā, kura pirmā redakcija varētu būt gatava pēc pāris mēnešiem, būs paredzēta arī tiesiskās aizsardzības iespēja — īslaicīgu problēmu gadījumā parādnieks tiesā varēs lūgt aizsardzības laiku, kurā pret viņu nedrīkstēs iesniegt maksātnespējas pieteikumu.
Darbiniekiem maksā no speciāla fonda
Maksātnespējas pieteikumu tiesā nesen iesniegusi Aizkraukles firma “Rūķis”, kurai piederēja veikals “Krasts”. Bijušos darbiniekus uztrauc, vai viņi saņems laikus neizmaksātās algas?
Aldis Gobzems paskaidro, ka kreditori var mēģināt uzņēmuma darbu atjaunot. Ja tas nav iespējams, īpašumu pārdod un no iegūtās naudas sedz parādus, pirmkārt, izmaksā algas. Ja uzņēmumam īpašuma nav, darbiniekiem algas izmaksā no speciāla fonda.
— Valstī uzkrāj līdzekļus gadījumiem, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs un nav iespēju samaksāt algu parādus. Tad tiesas apstiprinātais administrators iesniedz Maksātnespējas administrācijai pieteikumu algas parādus segt no uzkrātajiem līdzekļiem. Šogad noteikts, ka viens darbinieks tādējādi var saņemt līdz 1000 latu lielu algas parādu, — stāsta Aldis Gobzems.
Aizkraukles novada domes juriste Lilija Grundšteina gan bilst, ka uzņēmumi, gatavojoties maksātnespējai, darbiniekiem nosaka minimālo samaksu, lai algas parādi būtu iespējami mazi. Zaudētāji no tā ir darbinieki.
Ierobežojumi jāatceļ
Lilija Grundšteina arī stāsta, ka maksātnespējīgiem uzņēmumiem noteikti daudzi ierobežojumi, kas paralizē to darbu. Piemēram, celtniecības firma vairs nedrīkst pieņemt valsts vai pašvaldību pasūtījumus. Arī sabiedrībā valda uzskats, ka maksātnespējīgs uzņēmums vairs nav strādātspējīgs un ar tādu darījumus kārtot ir riskanti.
— Ceru, ka sabiedrības izpratne mainīsies un maksātnespējas procesu neuztvers kā firmas galu. Tas vēl nenozīmē, ka uzņēmums vairs nestrādās un ar to nevar sadarboties. Ierobežojumi ir jāatceļ, — stāsta Aldis Gobzems.
