Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī cilvēki sākuši vairumā pirkt rupjo vārāmo sāli, jo satraukušies, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijā to no Krievijas un Ukrainas nedrīkstēs ievest.
Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī cilvēki sākuši vairumā pirkt rupjo vārāmo sāli, jo satraukušies, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijā to no Krievijas un Ukrainas nedrīkstēs ievest. Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti apgalvo, ka bažām nav pamata.
SIA “VP Market” preses sekretārs Ivars Andiņš informē, ka sāls noiets palielinājies vairākas reizes. Mazajos veikalos parasti dienā pārdod 50 kilogramu sāls, tagad pārdod pat vairākus simtus kilogramu dienā. Daugavpilī sāls cena tirgū palielinājusies trīs reizes. Līdzīga situācija šajās dienās novērojama arī Rēzeknē. Iedzīvotāji pērk galvenokārt Ukrainā ražoto rupjo sāli, kas maksā septiņus santīmus par kilogramu.
Tirgotāji satraukumu skaidro ar bažām, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā veikalos pārdos tikai jodēto sāli, kuru nevar izmantot konservēšanai.
Pārtikas un veterinārā dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Vilne apgalvo, ka satraukumam nav pamata, jo arī pēc iestāšanās ES Latvijā varēs ievest sāli gan no Krievijas, gan Ukrainas. Eiropas Savienībā pārtikas sālim noteikti nekaitīguma, bet ne kvalitātes kritēriji. No Krievijas ievestais sāls atbilst “Codex Alimentarius” noteiktajām kvalitātes normām, ko nākotnē plānots piemērot arī Eiropas Savienībā. Eiropā gan iesaka lietot pārsvarā vakuumsāli, jo to uzskata par labāku, taču nebūs aizliegts izmantot arī Krievijas un Ukrainas pazemes raktuvēs iegūto akmenssāli.
