Visu mūžu baidījos no tevis, visu mūžu tevis bija žēl.
Visu mūžu baidījos no tevis,
Visu mūžu tevis bija žēl,
Gadi skrējuši, bet vēl joprojām
Manā sirdī uguntiņa kvēl.
Kvēl tā tumši rudenīgās lapās,
Kuras saulē staro, koši mirdz,
Ja es spētu atšķetināt dzīvi,
Varbūt liktenis man būtu cits?
Arī tavam mūžam būtu citas krāsas,
Tā kā avots dzirkstētu tur prieks,
Taču ledū sasalusi saule,
Mūsu dzīvi pārklājis ir sniegs.
***
Es baidos būt pārāk laimīga,
Ja nelaime līdzās iet,
Melns kaķis pār ceļu pārskrien
Un nav kam to projām triekt.
Es zinu: nav laime mūžīga,
Un nevar kā dziju to tīt,
Kad mājās trūkst dvēseles siltuma,
Nav kam to tur sagaidīt.
Es baidos būt pārāk laimīga,
Jo laime kā mākonis gaist,
Kā brūce ik dienu, ik vakaru
Tā smeldzīgi, smeldzīgi kaist.