Ar dziesmām, dančiem un rotaļām latviskā garā svētdien Koknesē svinēja folkloras kopas “Tīne” 13. dzimšanas dienu. Svinības vienlaikus bija arī Piedaugavas folkloras kopu sadziedāšana un sadancošana.
Ar dziesmām, dančiem un rotaļām latviskā garā svētdien Koknesē svinēja folkloras kopas “Tīne” 13. dzimšanas dienu. Svinības vienlaikus bija arī Piedaugavas folkloras kopu sadziedāšana un sadancošana.
Ducis un viena dzimšanas diena
Piedaloties kaimiņrajonu folkloras kopām, ciemiņiem no Baldones, no Latvijas Universitātes Etniskā kultūras centra, Kokneses folkloras kopa “Tīne” atcerējās īpašo notikumu pirms trīspadsmit gadiem — brīdi, kad dzima “Tīne”.
— Tas bija pirms trīspadsmit gadiem tieši šajā pašā zālē Kokneses vidusskolā, kad ciemos atbrauca folkloras kopa “Dandari”, — stāsta “Tīnes” vadītāja Inguna Žogota. — Un “Tīne”, kas tolaik vēl nebija “Tīne”, bet par folkloru interesējošos bērnu grupiņa, viņus apdziedāja. “Dandari” apdziedātājiem novēlēja kļūt par folkloras kopu, un 1991. gada 26. februārī bija pirmais “Tīnes” mēģinājums.
Tā kā par “Tīnes” dzimšanas dienu uzskata 26. februāri, šajā dienā trīspadsmito jubileju folkloras kopa jau svinējusi — pašu lokā, klusi un nemanot. Tomēr plašākas svinības rīkoja 29. februārī.
— Kādēļ tieši šajā datumā? Tādēļ, ka “13” ir tāds neparasts skaitlis, un arī 29. februāris ir neparasts datums, tāds ir tikai reizi četros gados, — tā Inguna Žogota.
Savukārt Etniskā kultūras centra horeogrāfs Ernests Spīčs uzsver, ka ducis un viena dzimšanas diena ir jaukākais skaitlis. Turklāt koknesieši ir pirmie, kuri panāk pretī pavasarim.
Šūpuļdziesma bērniņam
Sadziedāšanu folkloras kopas sāka ar šūpuļdziesmām bērniņam. Tās dziedāja lieli, dziedāja mazi, katrā dziesmā ietverot prieku par mazuli. Šūpuļdziesmas bija pieskaņotas šīgada festivāla “Pulkā eimu, pulkā teku” tēmai “Es piedzimu māmiņai”.
Izskanēja arī neierastas šūpuļdziesmas — populārā meldiņā dziedāti vārdi par lietām, kuras mums apkārt. Piemēram, melodijā “Velc, pelīte, saldu miegu” dziedāja par mājās darāmajiem darbiņiem, par ikdienas notikumiem, par to, ka bērniņam aizmiegot jāizslēdz televizors.
Kā radušās tik neparastas iemidzināmās dziesmiņas? Izrādās, ikdienā, savus bērnus auklējot un gulēt liekot. Dziedot dziesmas saviem bērniem, folkloras kopu vadītāji tās iemācījuši arī kopu dalībniekiem.
Mijas rotaļas un dejas
Folkloras kopas vienojās arī kopīgās dejās un rotaļās. Sevi citiem parādot, katra kopa jautrās norisēs iesaistīja pārējos, un brīžiem zāles vidū pat nebija vietas kur apgriezties. Iemācīts arī ne viens vien jauns dejas solis. Piemēram, Ernests Spīčs ierādīja, kā izdejojams “Tīnes” gaduskaitlis.
Kokneses vidusskolas zālē šajā dienā skanēja daudz jauku latviešu tautasdziesmu, dimdēja deju soļi, un visus priecēja jautras rotaļas. Arī laba vēlējumi “Tīnei” dzimšanas dienā tinās kā dzīpari kamolā.
Kā jau svētkos, bija arī cienastu galds — īsti latviskā garā ar pelēkajiem zirņiem un pašceptiem pīrāgiem.
Vairāk nekā trīs stundas izdziedājušies un izdancojušies, “Tīnes” ciemiņi atvadījās ar kopīgu dziesmu. Bet ne uz ilgu laiku — 22. un 23. maijā Salacgrīvā būs bērnu un jauniešu folkloras svētku “Pulkā eimu, pulkā teku” nacionālais sarīkojums.
