Lasot “ Staburaga” 12. februāra numurā publicēto Induļa Burkas rakstu par ķeksīša atzīmēšanu, biju ļoti sašutusi. Pati esmu kluba “Māja” biedre un arī biju uz tikšanos Daudzeses pamatskolā, tādēļ nolēmu uzrakstīt.
Lasot ” Staburaga” 12. februāra numurā publicēto Induļa Burkas rakstu par ķeksīša atzīmēšanu, biju ļoti sašutusi. Pati esmu kluba “Māja” biedre un arī biju uz tikšanos Daudzeses pamatskolā, tādēļ nolēmu uzrakstīt.
Kluba “Māja” jaunieši bija ieradušies, lai informētu par jauniešu iespējām Eiropas Savienībā (ES). To viņi arī izdarīja, stāstot, ka jāraksta projekti, lai iegūtu naudu. Jaunieši no nevalstiskām organizācijām, kuri piedalās informatīvajās kampaņās, samaksu nesaņem, jo darbojas brīvprātīgi.
Arī pati esmu izmantojusi ES iespējas, tāpēc nevaru piekrist autora apgalvojumam, ka bez maksas pat pelei sieru nedod. ES programmā “Jaunatne” Aizkraukles novada ģimnāzijas UNICEF klubiņš saņēma finansējumu projektam “Ieklausies, kad bērns runā!”. Projekta laikā apmācīsim skolēnus vadīt nodarbības par bērnu tiesībām, stāstīsim par UNICEF dažādās Aizkraukles rajona pamatskolās. Programma “Jaunatne” jauniešiem paver plašas iespējas — gan doties uz ārzemēm vai uzņemt jauniešus no citām Eiropas valstīm, gan apmeklēt dažādus seminārus un konferences. Arī Daudzeses pamatskolā reiz viesojās skotu un norvēģu jaunietis, un tas bija saskaņā ar kluba “Māja” apmaiņas projektu, ko atbalstīja ES programma. Gribu piebilst, ka diskusijas laikā skolēni interesējās nevis par lauku saimniecību problēmām, bet gan par cenu mainīšanos: kādas preces kļūs lētākas, kādas — dārgākas, un citiem jautājumiem, kuri jauniešiem liekas aktuāli.
Prese ir dzīves spogulis. Cilvēks var būt negatīvi noskaņots pret Eiropas Savienību, tomēr Induļa Burkas rakstu nevar vērtēt kā gluži objektīvu notikumu atspoguļojumu. Es tur biju, redzēju un dzirdēju, un domāju, ka lasītājiem būtu vērtīgi uzzināt arī manu viedokli par “Eirobusiņa” viesošanos Daudzesē.
