“Mana galva — mans miljons” — ar šādu saukli tagad dzīvo Indriķis. Viņš, lūk, izdomājis, ka tagad rakstīs projektus, jo — kur projekts, tur Eiropas nauda.
“Mana galva — mans miljons” — ar šādu saukli tagad dzīvo Indriķis. Viņš, lūk, izdomājis, ka tagad rakstīs projektus, jo — kur projekts, tur Eiropas nauda. Tagad man katru vakaru nākas uzklausīt visneiedomājamākās vīzijas, kuras līdzinās kādreizējiem pastāstiem par gaišo nākotni komunismā vai deputātu kandidātu runām priekšvēlēšanu laikā.
Vakar viņš beidzot runām lika mieru un ķērās pie rakstīšanas. Secinājis, ka tūrisms ir viena no perspektīvākajām nozarēm, viņš savu projektu velta vietējā pagasta iedzīvotāju piesaistīšanai šai nodarbei. Nu tāds projektiņš tiešām nekur nav redzēts! Katru sestdienu cilvēku pūlis kājām dosies uz kādu no Indriķa izvēlētajām vietām. Viņš tagad meklē interesantākos objektus. Piemēram, Jēča mājā paredzēts apskatīt vēl sociālisma laikā tapušu kandžas tecināšanas ierīci, savukārt pie Anniņas mājas ir dīvaini akmeņu krāvumi. Paredzēts gājiens arī uz pagājušā gadsimta drupām — izdemolēto un pa pusei sabrukušo cūkkūti.
Es gan nesaprotu, kāpēc Eiropai būtu jādod nauda Indriķa idejai, taču viņš jau uzrakstījis garumgaro izdevumu tāmi. Tajā iekļauta gan kompensācija par nolietotiem apaviem, meklējot apskates objektus, gan maksa par patērēto elektrību, papīru, pildspalvām, rakstot projektu. Nu, ko tu gudram padarīsi!
Izabella
