Aizkraukles novada domes rīkotajā iedzīvotāju un domnieku sapulcē, kuru pašvaldība sludināja kā “aicinājumu uz randiņu”, piedalījās diezgan maz pilsētnieku, lielākoties pensionāri.
Aizkraukles novada domes rīkotajā iedzīvotāju un domnieku sapulcē, kuru pašvaldība sludināja kā “aicinājumu uz randiņu”, piedalījās diezgan maz pilsētnieku, lielākoties pensionāri. Tomēr brīžiem, kad iedzīvotāji izklāstīja savas problēmas, gāja visai karsti.
Tikšanos ar iedzīvotājiem Aizkraukles novada pašvaldība organizēja ar mērķi pastāstīt par aizvadītajā gadā paveiktajiem darbiem, līdzekļu izlietojumu, informēt par šogad iecerēto un uzklausīt iedzīvotāju viedokli.
Par novada domes padarīto “Staburags” rakstījis vairākkārt, arī par lielākajām iecerēm šim gadam lasītājus esam informējuši un darīsim to turpmāk, tādēļ šoreiz par iedzīvotāju sapulcē izteiktajām problēmām, vērojumiem.
Pagalms bez stāvvietas
Spīdolas ielas 10. nama pārstāve domei izteica pretenzijas par automašīnu stāvvietu. Šīs mājas pagalmā tādas vispār nav, un iedzīvotāji automašīnas atstāj uz piebraucamā ceļa. Citiem ne garām pabraukt, ne paiet. Kad šo problēmu atrisinās?
Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs skaidro, ka stāvvietas trūkums ir vismaz trīs gadus sena kļūda — labojot asfalta segumu Spīdolas ielas 10. nama pagalmā, tas nav paplašināts, kā tas noticis citviet. Līdz ar to piebrauktuve ir pārāk šaura, un, novietojot uz tās vienu automašīnu, cita vairs garām netiek. Kāds būtu risinājums? Šobrīd nekāds, jo pagalma pārbūve nav paredzēta. Zēberga kungs vien ieteica pašiem iedzīvotājiem būt kulturālākiem un automašīnas novietot pēc iespējas tuvāk apmalei, tad arī citi varēs tikt pagalmā.
Nekārtību daudz
Vairākus iedzīvotājus neapmierina nesakārtotās pilsētas vietas. Pašvaldība labiekārtošanā ļoti daudz dara, tomēr joprojām ir vietas, kuras ieaug nezālēs. Piemēram, viena Dārza ielas mala vasarā vienmēr ir nekopta, tur nav gājēju ietves. Arī pilsētas vecā pludmale piegružota, nav pārģērbšanās kabīņu, bet centrā esošais dīķis nelabi ož.
— Pievērsīsim sakopšanai vēl vairāk uzmanības, lai sakoptas būtu ne tikai centrālās ielas, — sola Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme.
Arī dīķa smakošanu pašvaldība centīsies novērst — vasarā tā rodas no lietus notekūdeņiem un kanalizācijas, kas ieplūst dīķī. Lai tas nenotiktu, jābūvē lietusūdeņu novadīšanas sistēma.
Vecajā pludmalē pārģērbšanās kabīnes pašvaldība ierīkot nevar, jo pludmales zeme ir privātīpašums.
Adrese ir, ielas nav
Pensionāre Anna Stare ir neapmierināta, ka pāris mājām “Purvciemā” noteikta adrese Maurēnu ielā, taču pašas ielas reāli nav. Nezinātājam grūti atrast Maurēnu ielas mājas.
Pašvaldības vadītājs piekrīt Stares kundzes paustajam, taču šogad situāciju nemainīs. Pilsētas teritoriālajā plānā Maurēnu iela ir paredzēta, bet to neizbūvēja, jo neuzcēla arī vairākas plānotās ēkas šajā ielā. Iespējams, nākamajā gadā Maurēnu ielu “Purvciemā” tomēr izbūvēs.
Kauns karogu dēļ
Kāda pensionēta skolotāja, kura dzīvot Aizkrauklē pārcēlusies nesen, priecājas, ka pilsēta ir sakopta un skaista. Sieviete pateicās pašvaldībai, ka tā tik daudz gādā par Aizkraukles pilsētu, tomēr ir arī dažas nepatīkamas lietas. Piemēram, pilsētā pie vairākām ēkām svētkos nav valsts karogu vai tie ir ļoti nekvalitatīvi un atgādina lupatas. Kundze izstaigājusi pilsētu un konstatējusi, ka novalkāti valsts karogi izkārti pie ledushalles, pie “Aizkraukles bankas”, veikala “Tehnomix” un citviet. Viņai esot kauns par šādiem valsts karogiem.
Vilnis Plūme, to dzirdot, bija sašutis, ka pilsētā neciena valsts karogu. Viņš izteica pārliecību, ka nosauktās firmas pēc savu vārdu izlasīšanas laikrakstā iegādāsies jaunus karogus. Arī novada domes administratīvā komisija pavēros, kādi karogi svētkos rotā namu fasādes.
Iedzīvotājs sliktāks par uzņēmēju
Pensionētā skolotāja bija sašutusi arī par siltumapgādi Spīdolas ielas 3. mājā — vairākos dzīvokļos radiatori knapi silti. Sieviete arī pati izskaidroja, kādēļ tā: mājas siltumapgādes sistēmai pieslēgts veikals “TOP”, kura īpašnieki, viņasprāt, veikuši sistēmas nelikumīgu pārbūvi.
— Veikalā pārgriezts stāvvads un piemontēts pārāk daudz radiatoru. Līdz ar to visu mājai domāto siltumu veikals paņem sev, — stāsta sieviete. — Par to ziņoju “Aizkraukles siltuma” direktoram Aivaram Aldermanim, bet rezultāta nekāda. Vai iedzīvotāji sliktāki par uzņēmējiem?
Diemžēl konkrētu atbildi iedzīvotāji nesagaidīja, kaut sapulcē piedalījās arī Aldermaņa kungs.
Saplaisājusī ēkā var sabrukt
Skaļas un vētrainas diskusijas izraisīja Spīdolas ielas 12. mājas iedzīvotāju problēmas izklāsts. Šai mājai saplaisājušas sienas, gala dzīvoklī tikai 14 grādu silts. Pēc iedzīvotāju lūguma nākusi komisija, māju apskatījusi, taču auksts ir tik un tā. Arī plaisas sienā plešoties arvien lielākas. Iedzīvotāji uztraucas, ka ēka var sabrukt.
Šo problēmu skaidro “Lauma A” direktore Ludmila Beināre:
— Ēkai nepieciešama siltināšana, kas izmaksā apmēram 5500 latu jeb 17 latu par sienas kvadrātmetru. Īres maksa ir 17 santīmu par kvadrātmetru, no šīs naudas siltināšanai nepietiek. Siltināšanu gaida deviņas mājas, pēc komisijas slēdziena Spīdolas ielā 12 situācija nav katastrofāla.
Strīdu apslāpē solījumi
Iedzīvotāji pret tādu slēdzienu iebilda, norādot, ka nama pagrabā bijis ugunsgrēks. Pēc tā pirmā stāva dzīvokļos kļuvis vēl vēsāks. Taču “Lauma A” neko nedarot, lai plaisas sienās likvidētu un atjaunotu izdegušo siltumizolāciju pagrabā.
Saruna par Spīdolas ielas 12. māju pārauga skaļā strīdā, kad tajā iesaistījās citi “Laumas A” darbinieki, apgalvodami, ka iedzīvotāju sūdzības par plaisām nav pamatotas. Savukārt kāda pensionāre no šīs mājas asarām acīs stāstīja, ka mājā vairs nav iespējams dzīvot.
Galu galā strīdu par plaisām sienā apslāpēja domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme un izpilddirektors Einārs Zēbergs. Viņi apsolīja izveidot komisiju mājas Spīdolas ielā 12 pārbaudei, lai pārliecinātos, kādi šajā ēkā ir dzīves apstākļi.
Par tarifiem un “točkām”
Aizkraukliešus arī interesēja, vai nav gaidāma ūdens tarifu palielināšana, kad mājās rekonstruēs siltummezglus, kā izmantot atkritumu stāvvadus, un citi jautājumi.
Par ūdens tarifiem atbildi sniedza “Aizkraukles ūdens” direktore Gudruna Vectirāne, paskaidrojot, ka ir projekts tos palielināt par trijiem santīmiem. Taču iedzīvotāji necietīšot, jo samazināšoties PVN likme, līdz ar to reāli maksa palikšot nemainīga.
Siltummezglus mainīt pagaidām nav plānots, jo pašvaldība par saviem līdzekļiem to darīt nevar. Meklēs iespēju piesaistīt valsts investīcijas.
Kāds aizkrauklietis domei jautāja, kam jācīnās ar “krutkas” tirgoņiem? Policija, lūk, galā netiekot! Arī dome nav spējīga “točkas” apkarot.
Diskusija izvērtās arī par skolēniem, kuri pīpē. Iedzīvotāji žēlojās, ka pīpmaņi piedūmo kāpņutelpas. Diemžēl arī šo problēmu pašvaldība atrisināt nespēj, jo tas, pirmkārt, ir vecāku pienākums un bērnu audzināšanas jautājums.
Jāgatavojas Paula koncertam
Tikšanos ar iedzīvotājiem noslēdza Aizkraukles novada domes ziņojums par šajā gadā plānotajiem kultūras pasākumiem. Pirmo reizi novadā izstrādāts gada kultūras pasākumu plāns. Piemēram, maijā notiks plaši Eiropas svētki, vasarā plānoti īpaši Jaunceltnes ielas svētki. Būs arī virkne citu pasākumu, tomēr ievērojamākais būs augustā plānotais brīvdabas koncerts “Nāk rudentiņis. Ielūdz Raimonds Pauls”. Tas būs jau trešais maestro koncerts Aizkrauklē, jo Raimondam Paulam pilsēta Daugavas krastā iepatikusies.
