Aizvadītā nedēļa palikusi atmiņā politisku notikumu dēļ. Nedēļas garumā varējām dzīvot līdzi jaunā premjera amata kandidāta meklējumiem.
Aizvadītā nedēļa palikusi atmiņā politisku notikumu dēļ.
Nedēļas garumā varējām dzīvot līdzi jaunā premjera amata kandidāta meklējumiem, uzzināt par arvien jaunām intrigām un nesaskaņām, kuras radījušas nesaprašanās sienu ne tikai starp kreisi un labēji noskaņotajām politiskajām partijām, bet divās daļās sašķēlusi arī labā spārna politiķus. Nesaskaņu galvenais iemesls –– vēlme par katru cenu “spēlēt pirmo vijoli” Latvijas politikā.
Kā iespējamos premjera amata kandidātus vēl nedēļas vidū minēja daudzas vairāk vai mazāk pazīstamas personas, pat Ventspils mēru Aivaru Lembergu, taču Valsts prezidente Vaira Vīķe––Freiberga lēma citādi un uzticēja valdības veidošanu Zaļo un zemnieku savienības pārstāvim Indulim Emsim, kurš piecus gadus bijis vides ministrs. Viņš ir viens no tiem “otrā plāna” politiķiem, kurš savas visnotaļ piesardzīgās izturēšanās un mierīgās dabas dēļ nav “sabojājis attiecības” ar lielāko vairumu labējā spārna partiju. Daudzi viņu uzskata par kompromisa figūru un cilvēku, kurš spētu samierināt labā spārna ķildniekus.
Tomēr nule izvirzītais premjera amata kandidāts Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir atstājis arī kaut ko paliekošu.
Lai gan Emsis sevi uzskata par “zaļo”, viņš nebūt nav aktīvi cīnījies pret videi nedraudzīgu projektu realizāciju. Spilgtākais piemērs –– mazo hidroelektrostaciju celšanas kampaņa, kuras dēļ sagandēta ne viena vien mazā upīte, pārvēršot to gandrīz vai mirušā notekgrāvī. Emsim kā vides ministram bija iespēja ietekmēt šī projekta gaitu, tāpēc var domāt, ka viņa “zaļā nokrāsa” ļoti atkarīga no tā, cik projekts izdevīgs tiem, kuriem tobrīd ir lielāka ietekme –– pelēkajiem kardināliem, oligarhiem un tamlīdzīgām personām.
Kaut arī kopš izvirzīšanas premjera amatam pagājis pavisam neilgs laiks, Emsis jau paspējis paziņot, ka mēģinās apvienot visus labēji noskaņotos politiķus. Dzejnieces Māras Zālītes vārdiem sakot, kā runcis Leopolds viņš aicinājis dzīvot draudzīgi, solot, ka visiem viss būs. Taču tā ir sabiedrības dzirdes glāstīšana ar saldiem un bezsaturīgiem izteicieniem.
Emša izredzes izveidot stabilu valdību vērtē dažādi. Vieni, saskaitot iespējamās balsis Saeimā un ņemot vērā paziņojumus “mēs ar viņiem pie viena galda nesēdēsim”, apgalvo, ka nekas ievērības cienīgs neiznāks, citi turpretī pārliecināti par pretējo. Lai kā arī būtu, viss atkarīgs no ietekmīgāko politisko spēku vēlmes sadarboties. Taču to var traucēt “Jaunā laika” gluži vai paranoiskā principialitāte un tēvzemiešu ambīcijas.
Izskanējuši arī ultimatīvi paziņojumi. “Jaunais laiks” nolēmis nepiedalīties valdības veidošanā, kurā būtu Latvijas Pirmā partija. Iemesls — kreisi orientētie pārbēdzēji no Jurkāna partijas, kuri “atšķaidījuši” mācītāju partijas rindas.
Savlaik “kvēlā mīla” starp “Jauno laiku” un Latvijas Pirmo partiju pāraugusi naidā gluži kā lētā brazīliešu seriālā. Galvenais — neviens tā īsti neatklāj patiesos naida iemeslus. Personīgo antipātiju un savtīgas ieinteresētības dēļ kārtējo reizi var ciest valsts. Pie tam tik svarīgā brīdī, kad līdz iestāšanās mirklim Eiropas Savienībā atlicis pāris mēnešu.
Induļa Emša izvirzīšana premjera amatam pagājušajā nedēļā nebija vienīgais ievērības cienīgais notikums. Izcēlās arī ekspremjers Einars Repše. Nedēļas sākumā viņš paziņoja, ka nesadarbosies ar viņa finansiālās darbības izvērtēšanai izveidoto parlamentārās izmeklēšanas komisiju, uzskatot, ka viņš kā valsts amatpersona nekādus darījumus ar nekustamajiem īpašumiem nav veicis.
Dažas dienas vēlāk Repše gan kļuva pielaidīgāks un “aiz cieņas pret likumu” tomēr nolēma ierasties uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi. Vienlaikus viņš paspēja pateikt kārtējo divdomīgo salīdzinājumu, ka situācija būtu līdzīga, ja izveidotu komisiju “Ērika Jēkabsona iespējamo slepkavniecisko tieksmju izvērtēšanai, aicinot atklāt privāto saraksti nolūkā izvērtēt, vai viņš nav slepkavojis meitenes Rīgas ielās”.
Repšem laikam piemirsies, ka viņu kā premjeru uztver ne tikai Ministru kabineta sēžu laikā, bet arī jebkurā citā dzīves situācijā, un nav iespējams panākt, ka tik augsts amats neietekmētu lēmumus, ko attiecībā uz premjeru pieņem citas personas. Nāksies vien izskaidrot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, kā un kāpēc bankas piešķīrušas tik izdevīgus kredītnosacījumus darījumiem, kurus citā gadījumā varētu dēvēt par apšaubāmiem. Iespējams, vajadzēs atbildēt arī par nepārdomātiem salīdzinājumiem un personas cieņu un godu aizskarošiem izteicieniem.
Pagājušajā nedēļā notika vēl kas ar bijušo premjeru saistīts –– “Jaunā laika” Jēkabpils nodaļa sāka parakstu vākšanas kampaņu, lai atbalstītu partijas līderi vai pieprasītu Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Tautas, kuras atbalstu vienmēr deklarējis premjers, aktivitāte tomēr bijusi salīdzinoši niecīga. Savākts tikai aptuveni 400 parakstu.
Kaut arī Repše un viņa partija apgalvo, ka nav organizējuši jēkabpiliešu aktivitātes, tas ir maz ticams. No partijas statūtiem izriet, ka tik svarīgs lēmums partijas Jēkabpils rajona nodaļas vadītājai Irēnai Aleksjukai bija jāsaskaņo ar partijas priekšsēdētāju.
Kamēr politiķi strīdas, laiks lēnām rit uz pavasara pusi. Kaut naktīs vēl kniebj sals, ieklausieties — daudz skaļākas un priecīgākas no rītiem kļuvušas putnu balsis, pirmās dabas atmodas liecinieces. Varbūt vērts vairāk ieklausīties šajā mūzikā, kurā nav ne viltus, ne naida, ne nodevības.
