Zemkopības ministrija aprēķinājusi, ka Eiropas Savienības vienotie platībmaksājumi par katru lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāru būs aptuveni 20 eiro jeb 13,2 lati.
Zemkopības ministrija aprēķinājusi, ka Eiropas Savienības vienotie platībmaksājumi par katru lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāru būs aptuveni 20 eiro jeb 13,2 lati. Paredzams, ka vienotos platībmaksājumus saņems visi zemes apsaimniekotāji, kuri vismaz reizi gadā nopļaus vai novāks ražu no lauksaimniecības zemes.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma norāda, ka ieguvēji no Eiropas Savienības maksājumiem būs tieši ražotāji, nevis tie, kuri tikai turēs savu zemi kārtībā. Lauksaimnieciskajiem ražotājiem paredzēts papildus atbalsts.
“Visus maksājumus sadala divās daļās,” skaidro Laimdota Straujuma. “Papildus vienotajam platībmaksājumam (20 eiro) par katru laukaugu platības hektāru lauksaimnieki saņems 65 eiro (aptuveni 42,9 lati), savukārt par lopbarības kultūrām papildus 20 eiro piemaksās 17 eiro (aptuveni 11 latu) par hektāru.”
Turklāt papildus tiešajiem maksājumiem paredzēts atbalsts lopkopjiem arī par katru aitu, zīdītājgovi, gaļas lopiem u. c. Lauksaimnieki saņems arī maksājumus par katru piena tonnu, sēklām un cietes kartupeļiem.
Tiešajiem maksājumiem pieteiktās platības kontrolēs Lauku atbalsta dienests. Vislielākās diskusijas izraisījusi ziņa, ka maksās visiem zemes īpašniekiem neatkarīgi no tā, vai šajās platībās notiek vai nenotiek ražošana: “Vēlreiz gribu uzsvērt, ka galvenais, lai lauksaimnieciski izmantojamo zemi saglabātu un tās vērtība nekristos, tādēļ maksājumus saņems arī tie zemes apsaimniekotāji, kuri savu zemi uzturēs kārtībā,” atkārto Laimdota Straujuma, “taču loģiski, ka ražotāji saņems vairāk. Zemnieki ir nemierā, ka Latvijā vienotais platībmaksājums — 20 eiro par hektāru — ir mazāks, salīdzinot ar Lietuvu. Iemesls vienkāršs — Latvijas zemnieki savulaik iesniedza mazākus ražības rādītājus nekā kaimiņi vai tos nav deklarējuši vispār. Šo atbalstu aprēķināja pēc pieteiktās ražības attiecībā pret lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Latvijai atbalsts aprēķināts par 59% lauksaimniecībā izmantojamās zemes ar ražību 2,5 tonnas no hektāra. Lietuvai tā noteikta lielāka, arī atbalsts paredzēts 66% lauksaimniecības zemes.”
Rezultātā vienotais platībmaksājums mums ir mazāks, bet Latvijā paredzēts lielāks atbalsts laukaugiem, turklāt kaimiņvalstīs maksājums par lopbarības platībām vispār nav plānots.
