Meteņa dienā nedrīkst šūt, jo tad aug gari pirksti. Metenī nedrīkst ne adīt, ne šūt, citādi kurmji rok dārzu. Metenī bērniem jādod cūkas šņukuru ēst, lai tie būtu lieli rakstītāji — tāpat kā cūka liela rakātāja.
* Meteņa dienā nedrīkst šūt, jo tad aug gari pirksti.
* Metenī nedrīkst ne adīt, ne šūt, citādi kurmji rok dārzu.
* Metenī bērniem jādod cūkas šņukuru ēst, lai tie būtu lieli rakstītāji — tāpat kā cūka liela rakātāja.
* Meteņa dienā vīriešiem vajag daudz dzert, tad aug labi lini.
* Ja Metenī strādā, tad kurmji izceļ laukus.
* Ja Metenī ir sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienās.
* Ja Metenī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties, tad būs laba raža.
* Meteņa dienā vajag aiznest maizi un gaļu zem kāda liela ozola un gaidīt, kad kāds putns nāks ēst. Ja putns pirmo ēd gaļu, tad gaļa būs lētāka, ja maizi, tad — maize.
* Pelnu dienā pirms saules lēkta jāizņem pelni no krāsns, jāpaglabā līdz pavasarim, tad, kāpostus stādot, ar tiem zeme jāapkaisa, lai tārpi nemestos uz kāpostiem.
* Ja Pelnu dienā ir vējputenis, tad vasarā nebūs kāpostu.
* Pelnu dienā nedrīkst ēst skābus kāpostus, ne arī iet pie kāpostu baļļas, lai vasarā neaugtu pelni uz kāpostiem.
* Pelnu dienā nedrīkst adīt, tad jēriem acis bada laukā.
* Pelnu dienā cilvēki nedrīkst galvu sukāt, jo tad galvā utis ieaug.
* Veci ļaudis Pelnu dienā nekad necepa maizi, jo ticēja: ja maizi cep Pelnu dienā, tad visu gadu nevar glābties no maizes pelēšanas.
* Pelnu dienā jāieber pelni maisiņā, jāieliek ragaviņās ar neaizsietu galu uz leju un tad jālaižas no kalna. Cik gara stiepjas kalnu strīpa, tik gari vasarā augs lini.
* Pārejot uz jaunu dzīvesvietu, gan kalpi, gan pārlieku sazarojušās ģimenes locekļi ņēma līdzi pelnus kā vecās vietas svētību.
(“Latviešu tautas ticējumi”)
