Tiem, kas pareģoja, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs nacionālo identitāti zaudēsim, var izrādīties taisnība. Pirmie mēģinājumi iznīdēt tikai Latvijai raksturīgo jau ir.
Tiem, kas pareģoja, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs nacionālo identitāti zaudēsim, var izrādīties taisnība. Pirmie mēģinājumi iznīdēt tikai Latvijai raksturīgo jau ir. Eiropas Komisija aizrādījusi, ka turpmāk no preču zīmes “Zaļā karotīte” uzraksta “Kvalitatīvs Latvijas produkts” būs jāizņem vārds “Latvijas”. ES neļauj īpaši izcelt savas valsts pārtikas produkciju, tādā veidā ierobežojot pārējo valstu ražojumus.
Ko tad drīkst? Akcentēt vienīgi to, ka produkts ir kvalitatīvs, vienalga kur un no kādām izejvielām tas ražots. Vai tas nozīmē, ka cerīgi sāktā kvalitatīvas pārtikas iezīmēšana ar zaļo karotīti būs jāpārtrauc? Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze domā, ka zaļā karotīte paliks — tiks mainīti tikai preču zīmes saņemšanas nosacījumi. Uzsvērs nevis produkta nacionālo izcelsmi, bet gan tā kvalitāti.
Viens no galvenajiem nosacījumiem būs produkta izsekojamība no tīruma līdz galdam. Vairs nebūs obligāta prasība, lai 75 procenti ražošanā izmantoto izejvielu būtu vietējās izcelsmes. Kad pirms dažiem gadiem biju Lielbritānijā, kādā lielveikalā mums rādīja, kā ikviena produkta izcelsmei var izsekot pircējs: uz preces iesaiņojuma sarakstīts viss — sākot ar to, kurā valsts reģionā, kādā laukā, teiksim, mieži sēti un pļauti, kas tos žāvējis, malis, kas cepis maizi. Tas pats par dārzeņiem — kādā fermera saimniecībā un pēc kādas metodes audzēti, ar ko un vai vispār mēsloti utt.
Zaļā karotīte jau bija “iedzīvojusies” tirdzniecībā. Ko nu, kad tai “nolauzts kāts”? Ar tādu taču nekāda “ēšana” vairs nevar iznākt. Zaļās karotītes autore, Mārketinga padomes direktore Inguna Gulbe ir noskaņota optimistiski un uzskata, ka zaļās karotītes simbols tiks saglabāts.
Kas gan cits mums atliek? Tā taču pieprasa Eiropa. Ķepas gaisā un karotīti ārā pa logu! Lai tikai pircējs neatšķirtu, kura Latvijas desa, un nenobīdītu malā, piemēram, lielās Vācijas pēc sintētikas garšojošo ražojumu! Tāpat ar spožu iesaiņojumu “aizmālēs” arī garšīgo Latvijas sieru, jo kas gan citādi pirks neēdamo citvalstu produktu! Karotīte vairs nebūs orientieris, jo uz tās izmantošanu varēs pretendēt arī citi ES dalībvalstu ražotāji. Varbūt arī veikalu pārdevējiem vajadzēs klusēt kā partizāniem, nedrīkstot pircējam ieteikt, kuras valsts produktus lai labāk izvēlas? Jo savu valsti taču nedrīkst izcelt!