“Ne velti saka, ka mūsu māja ir uz lielceļa, pa gabalu tā arī izskatās,” bilst Staburaga pagasta “Krustakroga” saimnieks Vladislavs Madalāns.
“Ne velti saka, ka mūsu māja ir uz lielceļa, pa gabalu tā arī izskatās,” bilst Staburaga pagasta “Krustakroga” saimnieks Vladislavs Madalāns. Šajās mājās šodien gaida ciemiņus, jo Vladislavs svin 50 gadu jubileju.
Dzīves aicinājums
Tikai solis no lielceļa, un jau esmu “Krustakroga” pagalmā. Saimnieks, pa mobilo tālruni norunādams, ka jādodas kārtējā reisā, pēc brīža kā atvainodamies saka: “Darbs man ir arī vaļasprieks.” Vairāk nekā trīsdesmit gadu viņš stūrējis gan kombainu un traktoru, gan autobusu, vieglo un kravas automašīnu turpat Staburagā, arī tagad viņš ir autovadītājs.
“Manā profesijā darbu var atrast vienmēr, vajag tikai strādāt,” apgalvo viņš. Jau sesto gadu ik dienu Vladislavs dodas uz Aizkraukli, kur SIA “Joma” ar automašīnu “Volvo” pārvadā kravas. “Izbraukāta visa Latvija, dažkārt reisā jādodas jau četros no rīta un automašīnā arī jānakšņo,” stāsta Vladislavs. “Ļoti patika laiks, kad Staburaga kolhozā vadīju autobusu. Vedu uz skolu un ekskursijās bērnus, bija ļoti interesanti, tomēr romantika ir arī šim darbam. Tāds ir mans aicinājums — visu mūžu pie auto stūres.”
Apprec klasesbiedreni
Mācoties Vīgantes pamatskolā, vadīt mašīnu Vladislavam iemācījis vecākais brālis. Vēlāk, būdams diezgan pacietīgs skolotājs, jubilārs šo prasmi iemācījis arī sievai Dacei. “Uzskatu, ka sievietes nebūt nav sliktākas autovadītājas par vīriešiem. Zinu vīrus, kuri daudzus gadus vada auto, bet atpakaļgaitā stāvvietā nemāk iebraukt. Viena otra sieviete šajā jomā ir pat soli priekšā vīriem,” uzskata Vladislavs.
Kopā ar Daci Vladislavs ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadu. Abi mācījušies vienā klasē un bijuši labi draugi. Pēc Saukas arodskolas beigšanas Vladislavu iesauca dienestā, kurš pavadīts Arhangeļskas apgabalā pretgaisa aizsardzības spēkos, viņš arī tur bijis autovadītājs un motorists. Jaungada ballē pēc dienesta jaunieši viens otru atkal, bet nu jau pa īstam, ieraudzījuši, un pēc trim gadiem svinētas kāzas.
Tolaik Vladislavam bijis vēl kāds vaļasprieks — viņš spēlējis akordeonu. Tā spēli apguvis pašmācības ceļā, bet tagad muzicēšanai vairs laika neatliekot.
Ar mašīnu veikalā
Braucot garām vecajai mūra ēkai pašā Staburaga pagasta centrā, bieži iedomājos — kā ir dzīvot mājā, kuru no divām pusēm ieskauj lielceļš? “Nav ne vainas!” saka Vladislavs. “Vienīgi sētu gan nācās labot, kad dažs neuzmanīgs braucējs tajā iestūrēja.”
“Krustakrogs” ir mājas ar senu un interesantu vēsturi. Agrāk te bijis krogs, kuru savulaik nopircis Vladislava sievas Daces vectēvs, jo viņam patikusi tirgošanās. Kopš tā laika te dzīvo jau trešā dzimtas paaudze. Vācu laikā gan mājām dots cits nosaukums — “Bruņinieki”, bet vēlāk tās atguvušas vēsturisko vārdu. Ilgus gadus vienā mājas galā, pašās krustcelēs, bijis veikals. Kāds autovadītājs, nespēdams nobremzēt, ar mašīnu pat pa kāpnītēm uzbraucis un ietriecies mājas sienā. Sak”, ērti iepirkties, pat no mašīnas nav jāizkāpj!
Skolotāju dinastija
Tagad “Krustakrogā” zem viena jumta mīt divas paaudzes, arī Daces māte Maiga Medne. Meita, mazmeita un arī mazmazmeita vectēva aizraušanos gan nav pārņēmušas, bet tradīcijas ģimenē ievēro — triju paaudžu sievietes ir skolotājas. “Viegla dzīve starp skolotājām,” nopietni saka jubilārs. Sievasmāte daudzus gadus bijusi skolotāja, tagad pensijā, Dace strādā Vīgantes pamatskolā, bet meita Sanita ir prodekāne Latvijas Universitātē. Viņa darba dēļ ciemos atbrauc retāk.
Savā dzimšanas dienā Vladislavs visvairāk ciemos gaida meitu. “Viņa allaž bijusi rātns un paklausīgs bērns, vecākiem problēmas nav sagādājusi,” atzīst tēvs. “Sanitai ir 26 gadi, tomēr aizvien gribas viņai palīdzēt.”
Gaida asfaltu
Vai 50, pēc jubilāra domām, ir ievērojams vecums? “Ja aizdomājos, secinu, ka maz tas nav, bet pats gan nejūtu, ka esmu tik vecs,” saka viņš. “Protams, nevar vairs skriet kā trīsdesmit gadu vecumā, šur tur sāk sāpēt. To, cik man gadu, atceros arī tad, kad piedāvā labāku darbu, bet mani attur doma — ka tik nepārvērtēju savas spējas!”.
Viņš vēl pa jokam piebilst, ka labākā dāvana dzimšanas dienā būtu jauna mašīna, jo vecā, ik dienu uz Aizkraukli braucot, gana nolietota, tomēr tik bagātu radu vai draugu neesot. Arī lielu jubileju šodien “Krustakrogā” nesvinēs. “Varbūt vēlāk, sievai jūnijā ir dzimšanas diena, varēsim līksmot kopā,” saka jubilārs.
Brīdi padomājis, viņš, kā jau īsts autovadītājs, saka: “Laba dāvana būtu arī kārtīgs ceļš, un es ceru, ka vēl piedzīvošu laikus, kad līdz Aizkrauklei varēs aizvizināties pa asfaltu.
