Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā izsniegtas 155 būvatļaujas: 31 no tām būvniecībai par valsts un pašvaldību līdzekļiem.
Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā izsniegtas 155 būvatļaujas: 31 no tām būvniecībai par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Legalizēti 78 objekti, kuri uzbūvēti iepriekšējos gados, taču nav nodoti ekspluatācijā.
Mānīgās naudassummas
Ekspluatācijā nodoto objektu izmaksas ir 6,05 miljoni latu. Salīdzinot ar 2002. gadu, tās samazinājušās par 6,7 miljoniem latu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka vairāk nekā uz pusi sarukuši būvniecības apjomi. Iepriekšējos gados ļoti dārgus objektus uzbūvēja SIA “Nelss”, arī Pļaviņu hidroelektrostacijā veica plašus remontus.
— 2002. gadā SIA “Nelss” uzbūvēja kokzāģētavu 6,8 miljonu latu vērtībā, — skaidro Aizkraukles rajona pašvaldības un Aizkraukles novada domes būvvaldes vadītājs Jans Korols. — Pērn “Nelss” naudu būvniecībā neieguldīja, tāpēc tik ievērojams kritums naudas izteiksmē, lai gan patiesībā būvniecības apjomi pieauguši. Ja salīdzinām 2002. un 2003. gadu, pieaugums ir par 1,4 miljoniem latu. Visvairāk būvēts par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Celti izglītības un tūrisma objekti, būvēti autoceļi un meža ceļi.
Pagājušajā gadā krasi pieauga sakaru līniju un gāzesvada atzaru būvniecība. To par saviem līdzekļiem veica uzņēmumi “Lattelekom” un “Latvijas gāze”. Ekspluatācijā nodoti 252 kilometri sakaru līniju un 1,6 km gāzesvada atzaru. Apjomīgākie gazifikācijas darbi veikti Koknesē, Bebros un Aizkraukles pagastā.
Lielākie objekti Aizkrauklē
Nozīmīgākie objekti 2003. gadā nodoti ekspluatācijā tieši Aizkrauklē: uzņēmuma “Latvenergo” 6/20 kilovoltu apakšstacija, kuras celtniecība izmaksāja 738 tūkstošus latu, viesnīcas “Raijo” pirmā kārta (580 tūkstošu latu), Aizkraukles pilsētas katlumājas rekonstrukcija (457 tūkstoši latu), kā arī veikala “T-Market”, Aizkraukles novada ģimnāzijas dienesta viesnīcas un sociālās aprūpes centra izbūve.
Mazāk pārkāpumu
Pagājušajā gadā samazinājies arī būvniecības gaitā konstatēto pārkāpumu skaits. 2002. gadā par būvniecības likumu un noteikumu neievērošanu uzrakstīti deviņi administratīvie protokoli, bet 2003. gadā — tikai pieci. Uz pusi — līdz 200 latiem — samazinājies arī iekasētās sodanaudas apjoms.
Būvniecība apturēta piecos gadījumos. Trijos dzīvokļos Aizkrauklē to saimnieki bez saskaņošanas veica dzīvokļu pārbūvi, Daudzevā vienā dzīvoklī patvarīgi pārbūvēta apkures sistēma, bet kooperatīva “Ziedi” teritorijā kādas vasarnīcas saimnieks bez saskaņošanas bija sācis būvēt ceļu.
Pārbaudot objektus, visbiežāk konstatē, ka celtnieku izmantotajiem materiāliem nav atbilstības deklarācijas, laikus nav izpildīti nepieciešamie dokumenti, inženierkomunikācijām nav izpildshēmu, tehniskajos projektos netiek ierakstītas izmaiņas darba gaitā. Pārbaudot būvfirmas, dažos gadījumos konstatēts, ka nav pagarinātas darbu licences, savukārt fiziskās personas reizēm piemirst pagarināt būvprakses sertifikātus.
Sarosās kreisais krasts
Iepriekšējos gados ēkas būvēja galvenokārt Daugavas labā krasta pagastos, kuri izsenis bijuši ekonomiski aktīvāki. Pašlaik vērojama būvniecības aktivizēšanās arī Daugavas kreisajā krastā. Viens no piemēriem — Seces pamatskolas piebūve un vairākas inženiertehniskās būves citviet.
Vien privātmāju celtniecība pagaidām neizvēršas tik strauji, kā gribētos. Cilvēki cenšas pabeigt pirms desmit un vairāk gadiem būvēt sāktās mājas, kuru celtniecība apsīkusi naudas trūkuma dēļ.
Vairāk papīru
–– Pēdējos pāris gados ievērojami palielinājušies mūsu formas celtniecības apjomi, –– saka SIA “RRKP būve” direktors Aigars Kalniņš. –– Tas norāda, ka sabiedrība attīstās, ir labas iespējas iegūt celtniecībai nepieciešamo finansējumu. Celtniecība ir viena no jomām, kurā labklājības pieaugumu izjūt visātrāk.
Diemžēl ievērojami sarežģījusies būvniecības administrēšana. Nepieciešams daudz apjomīgāks darbs ar dokumentiem, taču vienlaikus iezīmējas konkrēta sakārtota sistēma kaut ar sarežģītiem, tomēr labi saprotamiem noteikumiem.
Prasa atbildību
No celtniekiem par padarīto darbu prasa daudz lielāku atbildību, taču tas arī nepieciešams, lai nenotiktu tādas traģēdijas kā Maskavā, kad nekvalitatīvas būvniecības dēļ gāja bojā cilvēki. Ievērojami augušas prasības arī pret izmantotajiem celtniecības materiāliem. Šodienas būvniecības kvalitāti nav iespējams salīdzināt ar padomju laikiem, kad bieži vien cēla no tā, kas pagadījās pa rokai, un viesstrādnieki cementu veda uz mājām, nevis noteiktajā proporcijā jauca ar smiltīm, lai betons būtu pietiekami izturīgs.
Neuzticas vietējiem
Par vienu no darbus kavējošiem faktoriem Kalniņa kungs nosauc neuzticēšanos vietējām celtniecības firmām.
–– Bieži vien nākas būvēt attālākās Latvijas vietās, –– saka Aigars Kalniņš. –– Savukārt sveši meistari brauc pie mums. Turklāt viņi nebūt nav labāki par pašmāju speciālistiem, kuri bieži vien sēž mājās un noraugās, kā strādā atbraucēji. Manuprāt, likumdošanā būtu jāiestrādā normas, kuras paredzētu priekšroku vietējiem celtniekiem. Ja viņi nespēj darbu veikt pietiekami kvalitatīvi un lēti, tikai tad vajadzētu aicināt darbā firmas no citurienes.
Māja dzīvokļa vietā
Pēdējos piecos gados iezīmējusies vēl kāda tendence. Provincē pašvaldību pasūtījumi jau ilgāku laiku ir samērā drošs būvnieku ienākumu avots, bet Rīgas apkaimē sākusies nelielu ciematu celtniecība. Būvēt apdzīvotu vietu kompleksi ir daudz izdevīgāk nekā dažas privātmājas, jo vienlaikus izbūvē vienotu komunikāciju tīklu, līdz ar to var ievērojami ietaupīt naudu.
Laukos privātmājas praktiski neceļ, taču pozitīvas tendences jau ir, un, iespējams, jau drīzumā aktivizēsies arī šī tirgus daļa. Ģimenei jābūt visai lieliem ienākumiem, lai atļautos būvēt māju, kuras izmaksas ir aptuveni 30 līdz 40 tūkstošu latu. Spriežot pēc dzīvokļu cenām Aizkrauklē, vairs nav tālu brīdis, kad būs izdevīgi apsvērt: pirkt ne pārāk jaunu četristabu dzīvokli vai būvēt māju.
Veido apakšstruktūru
Celtniecības apjomu pieaugumu par galveno tendenci būvniecībā pēdējos gados uzskata arī būvfirmas “Skrīveru celtnieks” direktors Juris Behmanis.
–– 2002. gadā mana uzņēmuma apgrozījums bija 170000 latu, 2003. gadā — jau 240000 latu, –– saka Behmaņa kungs. –– Tik mazam uzņēmumam kā mūsējais tas ir ievērojams rādītājs.
Arvien vairāk jūtams, ka uzlabojas un aktivizējas būvinspekcijas darbs. Agrāk šīs institūcijas kontrole bija visai formāla, tagad ir patiesa ieinteresētība, lai viss būtu izdarīts, kā nākas. Līdz ar to pieaudzis pieprasījums pēc kvalitatīviem projektiem, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc “Skrīveru celtniekā” veidojas divas atsevišķas apakšstruktūras. Viena nodarbosies tikai ar celtniecību, otras uzdevums būs projektēšana. Tas darbu padarīs ievērojami efektīvāku.
Par Eiropas naudu
Analizējot objektu finansējumu, var secināt, ka pašlaik ceļ lielākoties par dažādu Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tāpēc pasūta pārsvarā ražošanas un sporta būves, biroju telpas. Neaktīvs ir privātmāju celtniecības tirgus. Privātpasūtītāji, kuri nevar atļauties maksāt lielākas summas būvfirmām, mēģina nolīgt meistarus. Tad darbu apjomi ir nelieli un par tiem var samaksāt arī no mazākiem ienākumiem.
Ceļ vairāk
SIA “Vīgante” direktors Staņislavs Pozņaks uzskata, ka drīzumā privātmāju celtniecība ievērojami aktivizēsies.
— Jau tagad cilvēki interesējas un turīgākie pasūta, — saka Pozņaka kungs. — Augot dzīves līmenim, bankās varēs saņemt lielus ilgtermiņa kredītus, kuri nepieciešami mājas celtniecībai.
Pozņaka kungs, tāpat kā viņa kolēģi, uzsver ievērojamo būvniecības apjoma pieaugumu. Agrāk pārsvarā dominēja remonti, tagad jaunu objektu celtniecība ir apmēram puse no darbu apjoma. Nebūt nav tā, ka lielākās pasūtītājas ir pašvaldības. Izvērtējot SIA “Vīgante” pasūtījumu struktūru, 30 procentu no tiem ir valsts un pašvaldību pasūtījumi, pārējie privātie. Tas liecina par ievērojamu ne tikai valsts, bet arī privātā sektora attīstību.
— Pieaugs un nākotnē vēl vairāk palielināsies pieprasījums gan pēc kvalitatīviem būvmateriāliem, bet gan kvalificētiem celtniekiem, — tā Staņislavs Pozņaks. — Jau tagad būvdarbu vadītājiem nepieciešami sertifikāti, kuri apliecina viņu zināšanas un profesionālās prasmes. Tas orientēts tikai uz vienu — drošāku un kvalitatīvāku būvniecību.
Pārbūvē lielas ēkas
SIA “Spāre” direktors Aigars Pomazanovs uzskata, ka visbūtiskāk pieaudzis tieši valsts un pašvaldību pasūtījumu apjoms.
— Esam saņēmuši un izpildījuši pasūtījumus vairāku lielu ēku pārbūvei, — saka Pomazanova kungs. — Tie visi bijuši valsts pasūtījumi. Turpretī privātos pasūtījumus mūsu uzņēmums saņem ļoti nelielā apjomā.
Kopējais būvniecības apjoms, ko mūsu uzņēmums veicis pēdējos pāris gados, pieaudzis aptuveni par 10 procentiem. Tas ir labs rādītājs.
