Staburaga pagasta „Lejasdopelēs” saimnieko Skaidrīte Kubliņa. Viņa kopā ar vīru jau vairāk nekā 10 gadu būvē māju un cer, ka pēc dažiem gadiem tajā varēs dzīvot.
Staburaga pagasta “Lejasdopelēs” saimnieko Skaidrīte Kubliņa. Viņa kopā ar vīru jau vairāk nekā 10 gadu būvē māju un cer, ka pēc dažiem gadiem tajā varēs dzīvot.
Remontēt nav vērts
–– Tas bija ļoti smags, taču neizbēgams lēmums –– būvēt jaunu māju, –– saka Skaidrītes kundze. –– Vecās “Lejasdopeles” ir vīra dzimtās mājas. Ēkas ir ļoti vecas un savu laiku nokalpojušas. Savlaik no guļbaļķiem celtā būve apmesta, taču nu baļķi satrupējuši un vairs netur siltumu. Mājā nav nekādu ērtību. Vien veca maizes krāsns, kuru iekurinot istabās siltāk ir ilgāku laiku. Veco būvi vairs nav vērts remontēt, tāpēc nācās ķerties pie jaunas mājas celtniecības.
Izvēlējos tipveida projektu, kurš sākotnēji šķita ļoti pievilcīgs –– zem pusotrstāva mājas bija paredzēts pagrabs, garāža, istabas — vairākos līmeņos.
Traucē dolomīta radze
Ja tagad vajadzētu izvēlēties ēkas projektu, tas noteikti būtu savādāks, jo tolaik neņēmu vērā vietas, kur dzīvojam, īpatnības.
Te ir ļoti plāns samērā irdenas zemes slānis, zem kura tūlīt ir ļoti cieta dolomīta radze. No vienas puses, labi –– nav nepieciešams rakt dziļus pamatus, no otras — slikti. Bija vajadzīga dziļāka būvbedre pagrabam un garāžai, bet ierakties dolomīta radzē bija ļoti grūti.
Uzticas meistariem
Vietu ēkas pamatiem izrakām pašu spēkiem. Izmantojām kolhoza tehniku. Lielu atbalstu sniedza arī toreizējā pagasta padomes priekšsēdētāja Irina Ziemele. Viņa palīdzēja nopirkt būvmateriālus –– ķieģeļus, gāzbetona blokus, pārseguma paneļus. Būvniecībai nolīgām celtnieku brigādes no Jēkabpils. Te nu sākās problēmas. Laikam pārāk uzticējāmies celtniekiem un par maz viņus kontrolējām, jo nu, lai māju pabeigtu, būs jāatrisina vairākas problēmas. Piemēram, celtnieki, mūrējot durvju ailes, tajās nav iemūrējuši koka klucīšus, pie kuriem parasti piestiprina durvis. Nu no mūra būs jāmēģina izsist vairāki ķieģeļi, lai kļūdu labotu. Arī citviet ir dažādas nepilnības un līdz galam nepadarīti darbi. Beigās ar celtniekiem pat sastrīdējos un samaksāju mazāk, nekā sākumā solīju.
Mēnesī divdesmit santīmu
Mājas celtniecība ir ļoti dārgs prieks, taču mums paveicies. Savlaik “Krājbankas” Aizkraukles filiālē mājas celtniecībai paņēmām kredītu –– 15000 Latvijas rubļu, tautā sauktu par repšiem — uz 52 gadiem. Arī procentu likme bija visai pieticīga –– divi procenti gadā. Tolaik “Krājbanka” pat ķīlu neprasīja. Pietika, ja varēja uzrādīt stabilus ienākumus.
Paveicās arī ar naudas reformu, un pašlaik mums bankai jāatmaksā vairs 23 lati. Mēnesī jāmaksā 18 līdz 20 santīmu. Tā ir niecīga summa, taču pagaidām tā arī maksāju. Parasti gan kādu latu par vairākiem mēnešiem. Paziņas smejas, ka es tik maz maksāju. Vajadzētu samaksāt atlikušo summu, un lieta darīta.
Jāpārdod zeme
Žēl, ka mājas celtniecību nesākām pāris gadu agrāk, tad, izmantojot juku laikus, tā jau būtu pabeigta. Tagad viss kļuvis ļoti dārgs. Lai jaunajā mājā varētu pārcelties dzīvot, vajadzētu ierīkot elektroinstalāciju, pabeigt mūrēt krāsnis, veikt citus iekšējās apdares darbus. Tie maksā dārgi, tāpēc celtniecība ļoti ieilgusi. Meitas nepārtraukti vaicā, kad beidzot no mazās būdiņas pārcelsimies uz jauno māju, taču konkrētu laiku nosaukt vēl nevaram.
Pietrūkst naudas, tāpēc plānojam pārdot vairākus hektārus zemes Daugavas krastā. Tā varētu iegūt ap 15000 latu. Par šo naudu varētu gan nolīgt meistarus, gan nopirkt visus nepieciešamos materiālus. Tad celtniecību izdotos pabeigt ļoti ātri. Izlemt pārdot zemi bija ļoti grūti, taču cita risinājuma nav, ja gribam dzīvot jaunā mājā. Ģimenes ienākumi nav lieli, un jāizmanto katra iespēja nopelnīt.
Celtu arī šodien
Ja celt māju būtu jāizlemj tagad, lēmums droši vien būtu tāds pats, kā pirms daudziem gadiem, jo vienmēr taču gribas dzīvot labāk, bet vecā un savu laiku nokalpojušā mājā tas nav iespējams. Vienīgi, ja būtu pašreizējā pieredze mājas celtniecībā, tad varētu izvairīties no daudzām problēmām.
