Ap krievu skolām saceltā jezga ir iepriekšējo un arī tagadējās valdības nesaprātīgās, varbūt pat provokatīvās rīcības rezultāts, lai uzturētu spriedzi starp latviešiem un krieviem.
Ap krievu skolām saceltā jezga ir iepriekšējo un arī tagadējās valdības nesaprātīgās, varbūt pat provokatīvās rīcības rezultāts, lai uzturētu spriedzi starp latviešiem un krieviem. Tas ir arī veids, kā novērst mazturīgu iedzīvotāju uzmanību no nejēdzībām, kuras valstī notikušas pēc neatkarības atgūšanas.
Kādēļ vajadzēja “izstiept” un sarežģīt vidusskolu programmas un krievu skolās ieviest 12 klašu? Vai nepietika ar 12. klases ieviešanu latviešu skolās? Padomju Savienībā bija 10 klašu vidusskolas izglītība, un vai tādēļ krievi bija dumjāki? Pirmie iekaroja Kosmosu, izgudroja Kalašņikova automātu, un raķetes, kas iznīcina lidaparātus līdz 10 kilometru augstumam, nav sliktākas kā Rietumos ražotās. Mācību programmas “izstiepšana” domāta, lai, strauji samazinoties dzimstībai, skolas nepaliktu pustukšas, skolotājiem būtu darbs, lai jauniešu vidū būtu mazāk bezdarbnieku. Tas pats arī ar augstskolām — galvenais uzturēt vairāk pasniedzēju, kuri veido vidējo slāni, bet kur nākotnē liks tūkstošiem tagadējo studentu? Par to nevienam nav daļas. Sagatavo inteliģentus bezdarbniekus, trūcīgiem vecākiem “izvelkot” pēdējo santīmu. Bez ražošanas attīstības, kur vajadzīgi dažādas kvalifikācijas strādnieki, šī izglītības sistēma ir nulles vērta.
Lai krievu jaunieši apgūtu latviešu valodu un integrētos Latvijā, vajag just nepieciešamību pēc šīs valodas, nevis noteikt to ar likumu. Pēc vidusskolas beigšanas lai katrs domā pats, ko darīt. Ja nepratīsi latviski, tas diez vai izdosies. Tie, kuri savu nākotni saista ar šo valsti, prot latviski un ir atraduši savu vietu gan valsts iestādēs, gan armijā, biznesā un citur. Daudzi te tomēr jūtas lieki, jo pašiem latviešiem nav darba un izdzīvošanas iespēju (20 tūkstošu jaunu cilvēku no Latvijas kalpo Īrijā, ne mazāk piespiedu izsūtījumā citās Rietumu zemēs). Šie krievi nekad nemācīsies latviski, jo ar grūtībām beiguši vidusskolu. Viņi nebūs spējīgi mācīties tālāk pat Krievijas augstskolās. Aizvainojoši arī tas, ka viņus kā lielai nācijai piederīgos spiež mācīties izmirstošas tautiņas valodā. Arī tas nav stimuls, ka “Tēvzemes kareivji” Dobelis un Vidiņš Saeimā bļauj “dzīsim projām krievus”, bet pašiem sievas slāvu izcelsmes un mājās sarunājas krieviski.
Krievu izglītības jautājums bija viens no galvenajiem valdības krīzes un krišanas iemesliem, jo pieņemt likumus un īstenot dzīvē — tās ir divas dažādas lietas. Šajā sarežģītajā situācijā Repše, zaudējis popularitāti arī savas latviskās alkatības dēļ, pērkot akcijas ASV un septiņas muižas Latvijā, iekrita šķēlistu izliktajā slazdā. Viņi kā izpildītājus izmantoja “dieva kalpus” un tēvzemiešus. Šķēle atriebās Repšem par 150 miljonu latu vērtās digitālās televīzijas afēras izgāšanu, kur arī Šķēlem būtu ticis pamatīgs vekselis. Laiks rādīs, vai Repše un “Jaunais laiks” spēj būt konsekventi un neiet vienā barā ar tiem, kuri izzaga valsti, pieņēma tikai blēžiem izdevīgus likumus, noslēdza valstij neizdevīgus līgumus, par kuriem tagad nespēj maksāt sodanaudas.
Vēl jāpiebilst, ka pirmskara Latvijā 25 procenti jeb apmēram pusmiljons iedzīvotāju bija nelatvieši, bet viņi visi bez augstām skolām labāk vai sliktāk runāja latviski. Jo Kārlis Ulmanis, nedomājot par personīgām bagātībām, bez liela trokšņa prata cariskās Krievijas krievisko vidi pārvērst latviskā.
Jānis Krumbergs Aizkraukles pagastā
