Apstiprināta lauksaimniecības valsts subsīdiju programma 2004. gadam. Galvenā uzmanība atbalsta pretendentiem jāpievērš pieteikumu iesniegšanas termiņiem.
Apstiprināta lauksaimniecības valsts subsīdiju programma 2004. gadam. Galvenā uzmanība atbalsta pretendentiem jāpievērš pieteikumu iesniegšanas termiņiem. Lielākajai daļai nolikumu tas ir 1. marts, jo naudu paredzēts izmaksāt līdz šī gada 1. maijam.
Par jaunumiem subsīdiju nolikumā “Staburagam” stāsta Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Ināra Regīna Grīnblate.
Uzmanība jāpievērš laikam un vietai
Piesakoties subsīdijām, uzmanība jāpievērš gan pieteikuma iesniegšanas termiņam, gan tam, kur to iesniegt — Lauku atbalsta dienestā vai tā reģionālajā pārvaldē. Ja nolikumā minēta reģionālā pārvalde, dokumentus var iesniegt arī rajonu sektoros. Aizkraukles rajona zemnieki to var izdarīt Lielrīgas reģionālās pārvaldes Aizkraukles rajona sektorā Aizkrauklē, Rūpniecības ielā 9.
Kopumā subsīdijām šogad paredzēti 27,5 miljoni latu. Tā kā Latvijas līdzfinansējumam Eiropas Savienības maksājumiem jābūt 2,1 miljonam latu, bet piešķīra tikai 1,02 miljonus, samazināts finansējums citām programmām. Piemēram, izglītībai un zinātnei, Latvijas un ārvalstu kopprojektiem, tirgus veicināšanai un daļēji arī dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanai.
Bioloģiskajām saimniecībām mazāk
Diemžēl sarucis atbalsts zemniekiem, kuri saimnieko ar bioloģiskām metodēm. Paredzēts atmaksāt 50 procentu iekārtu vērtības, kas iegādātas produktu sagatavošanai tirgum. Taču atbalsta summa vienam projektam nevar pārsniegt piecus tūkstošus latu.
Diemžēl par apsaimniekotajām ražojošajām platībām subsīdijas nav paredzētas. Uz valsts atbalstu var pretendēt tikai praktizējoši zemnieki. Tie, kuriem jāiztur divu gadu pārejas posms, diemžēl subsīdijas saņemt nevar. Turpretī Eiropas valstīs tieši šajā posmā bioloģiskajām saimniecībām ir dubultliels atbalsts.
Par govīm maksā papildus
Lopkopības attīstībai valsts atbalsts paredzēts galvenokārt ciltsdarba un ganāmpulka genofonda uzlabošanai. Govju ganāmpulka īpašnieks var saņemt vienreizēju maksājumu — 25 latus par pārraudzībā esošu govi. Tā kā Eiropas Savienībā lopkopjiem atbalsts par konkrētiem dzīvniekiem nav paredzēts, tikai par saražoto produkciju, govkopības nozarē paredzēts arī valsts pagaidu atbalsts: vienreizējs maksājums 31 lats par katru pārraudzībā esošu govi.
Gaļas šķirnes liellopu audzētājiem ir iespēja saņemt vienreizēju maksājumu — 45 latus par tīršķirnes zīdītājgovīm, 25 latus par pirmās pakāpes krustojumiem. Ja zemnieks nolēmis iegādāties dzīvnieku svēršanas iekārtu, 40 procentu valsts atmaksā. 250 latu var saņemt par sertificētu vaislas bulli, kuru izmanto pārraudzībā esošu zīdītājgovju lecināšanai. Cūkkopības nozarē gaļu ražojošas saimniecības par sivēnmāti, kurai gadā piedzimst 20 un vairāk sivēnu, var saņemt vienreizēju maksājumu — septiņus latus.
50 latu par āzi
Reģistrēta aitu ganāmpulka īpašnieks var saņemt 40 latu vaislas teķa uzturēšanai. Šajā nozarē paredzēts arī pagaidu atbalsts. Ja ganāmpulkā ir desmit aitumāšu, tad par katru dzīvnieku var saņemt sešus latus vienreizēju maksājumu. Kazu audzētāji, kuri nodarbojas ar piena ražošanu, var pretendēt uz subsīdijām šķirnes vaislas āža uzturēšanai — 50 latu par vienu dzīvnieku.
Subsīdiju pretendentiem lopkopībā jāņem vērā, ka ganāmpulkam noteikti jābūt reģistrētam, par visām darbībām regulāri jāsniedz ziņas Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centram. Jābūt reģistrētām arī dzīvnieku novietnēm.
Joprojām saglabājas valsts atbalsts vaislas materiāla iegādei ārzemēs. Iesniedzot pieteikumu attiecīgajā dzīvnieku audzēšanas biedrībā vai asociācijā, valsts atmaksā pusi no iegādei tērētās naudas. Pusi no valsts atbalsta var saņemt arī avansā. Šīs programmas darbojas visu gadu.
Atbalsta dārzeņu audzētājus
Augkopības attīstības sadaļā valsts atbalsts paredzēts tikai kartupeļu, dārzeņu stādījumiem atklātā laukā, ražojošām zemenēm, ilggadīgiem stādījumiem un segtajām platībām. Kartupeļu un atklātā lauka platībām jābūt vismaz trim hektāriem. Par kartupeļu stādījumu hektāru var saņemt 60 latu, par atklātā lauka stādījumiem — 50 latu. Zemeņu platībām jābūt vismaz vienam hektāram, par to var saņemt 50 latu. Siltumnīcu saimniekiem atkarībā no to izmantošanas sākšanas maksā 22—44 santīmus par kvadrātmetru. Segtajām platībām jābūt ne mazākām par pushektāru. Ilggadīgo stādījumu veidotāji var saņemt atpakaļ visu ieguldīto naudu. Taču, tā kā subsīdijas maksā par plānotajiem darbiem, saimniekiem jābūt ļoti apdomīgiem. Svarīgi, lai pieteiktās platības sakristu ar dabā esošajām.
Nauda jāgaida gadu
Šogad visgrūtāk klāsies labības, griķu un eļļas augu audzētājiem, jo nacionālo subsīdiju programmā augkopībā tradicionālajām kultūrām atbalsts nav paredzēts. Zemnieki var pretendēt tikai uz Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem. Naudu zemniekiem solīja jau šī gada nogalē, taču, ņemot vērā procedūru, kura seko pēc priekšreģistrācijas ES tiešajiem maksājumiem, to varēs saņemt ne ātrāk kā 2005. gada pavasarī.
Subsīdiju programmā paredzēta nauda arī kredītprocentu daļējai dzēšanai piecu procentu apmērā. Lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka tas ir izdevīgs piedāvājums. Par pagājušajā gadā nomaksātajiem kredītprocentiem pieteikums jāiesniedz līdz 1. martam. Naudu varēs saņemt līdz 1. aprīlim. Līdzekļi atbalsta programmā paredzēti arī kredītgarantijai zemes iegādei un investīciju projektiem.
Piedāvā stipendiju, ne darbu
Finansiālu valsts atbalstu var saņemt arī nevalstiskās organizācijas. Rajonu lauku saimnieku apvienības arī otrajā darbības gadā var saņemt šo naudu. Uz vienreizēju pabalstu — pieciem tūkstošiem latu — var pretendēt jaunizveidotie lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi. No jauna šogad valsts atbalsts paredzēts augļu un dārzeņu ražotāju grupām. To var saņemt fiziskas vai juridiskas personas, kas izveido šo grupu. Tajā jābūt vismaz pieciem biedriem. Vienreizējā atbalsta apjoms — 3250 latu.
Nauda paredzēta arī izglītībai. Latvijas Lauksaimniecības universitātes pilna laika 2. vai 3. kursa students var saņemt 50 latu lielu stipendiju mēnesī. Taču viņam noteikti jāiet praksē un vēlāk trīs gadi jāstrādā kādā nevalstiskā lauksaimniecības organizācijā vai lauksaimniecības universitātē. Ināra Regīna Grīnblate atzīst, ka šis piedāvājums ir ļoti nepārdomāts. Šādu nevalstisku organizāciju Latvijā nav daudz, un arī darbu tajā piedāvā labi ja vienam diviem cilvēkiem. Tāpēc nav skaidrs, kur students varētu atrast prakses vai darba vietu. Nedaudz palielināta samaksa prakses saimniecībām par viena praktikanta apmācību. Pērn 12, šogad — 25 lati.
