Sunākstes pagasta padomē saņemti vairāki iedzīvotāju iesniegumi ar lūgumu piešķirt viņiem lietošanā brīvo valsts zemi, kura ir pagasta teritorijā.
Sunākstes pagasta padomē saņemti vairāki iedzīvotāju iesniegumi ar lūgumu piešķirt viņiem lietošanā brīvo valsts zemi, kura ir pagasta teritorijā. Pašvaldības vadītāja Ināra Vītola apgalvo, ka šī zeme ar pagasta padomes lēmumu piešķirta pašvaldībai tās funkciju realizēšanai. Tomēr iegūtā informācija liecina, ka pagasta lēmumam nav pamatojuma.
Ap 200 hektāru brīvas zemes
Valsts zemes dienesta (VZD) interneta mājaslapā jau ilgāku laiku ievietota informācija par brīvo valsts zemi, kuras apsaimniekošanai var pieteikties ikviens Latvijas pilsonis. Šajā sarakstā minēti arī Aizkraukles rajona pagasti, tajā skaitā Sunākste.
Sunākstes pagastā šobrīd brīvs ir 21 zemes gabals, septiņos no tiem ir gan lauksaimniecībā izmantojama zeme, gan mežs, pārējos — tikai lauksaimniecības zeme. Kopējā brīvās zemes platība ir 196,4 hektāri, tajā skaitā 44,9 hektāri meža. Mazākā piedāvātās brīvās zemes platība ir 1,5 hektāri, lielākā — 23,8 hektāri.
Par vēlu pieteikties
Kad sunākstiete Gaļina Permaņicka, izlasījusi šo informāciju internetā, devās uz vietējo pašvaldību iesniegt lūgumu piecus no šiem zemes gabaliem piešķirt lietošanā ar izpirkšanas tiesībām, viņa saņēma atteikumu. Pagastmājā viņai atbildēts, ka informācija VZD mājaslapā ir kļūdaina. Pārliecinājusies, ka nekādas kļūdas nav, Permaņickas kundze vēlreiz devās uz pagastmāju reģistrēt savu iesniegumu. Šoreiz atbildēts, ka padomes deputāti jau pirms vairākiem mēnešiem nolēmuši šo zemi atstāt pašu vajadzībām, taču pēc uzstājīga pieprasījuma Gaļinas Permaņickas iesniegums tomēr pieņemts.
Patur funkciju realizēšanai
Noskaidrot Sunākstē radušos situāciju devās “Staburags”. Pagasta padomes priekšsēdētāja Ināra Vītola apgalvoja, ka Permaņickas kundzes iesniegums pieņemts bez ierunām un nekādu domstarpību nav bijis.
Priekšsēdētāja parādīja arī 2003. gada 26. septembrī pieņemto lēmumu, pēc kura brīvā valsts zeme piešķirta pašvaldībai tās funkciju realizēšanai. Pašvaldības lēmumā gan nav minēti visi zemes gabali, kuri piedāvāti VZD mājaslapā. Sarakstā minēts 20 zemes gabalu, taču reāli ir 18, jo divu zemes platību kadastrālā vērtība lēmumā divas reizes atkārtojas.
Skaidro kā kļūdu
Ja šāds lēmums pieņemts jau pirms četriem mēnešiem, kāpēc VZD mājaslapā šos zemes gabalus joprojām piedāvā kā brīvo valsts zemi? Ināra Vītola to skaidro kā kļūdu. Konkrētu personu nenosaucot, Vītolas kundze min, ka Valsts zemes dienestam par šīm izmaiņām nav laikus paziņots.
Vēlāk izrādās, ka Permaņickas kundzes pieteikums brīvajai zemei nav vienīgais, pieteikušies arī citi — ne tikai vietējie, bet pat no citiem rajoniem. Pēdējā laikā sabiedrībā arvien biežāk runā par zemes un ēku cenu pieaugumu, tāpēc cilvēki steidz ieguldīt naudu nekustamajos īpašumos, pērkot tos visā Latvijā. Arī atbildīgās amatpersonas aicina iedzīvotājus pieteikties brīvajai zemei, lai pēc zemes reformas beigām tā nepaliktu neapsaimniekota. Tāpēc arī Sunākstes pagastmājā nereti iegriežas cilvēki, lai painteresētos par šiem zemes gabaliem. Pastiprinātā interese pašvaldībā radījusi satraukumu.
Deputāti aizmāršas
Jautājumu par brīvo valsts zemi Sunākstes padomes deputāti apsprieda finanšu un tautsaimniecības komitejā janvārī. Sēdē piedalījās arī “Staburags”. Izstāstījusi radušos situāciju, Vītolas kundze jautāja deputātiem, vai viņi atceras, kādu lēmumu pieņēmuši septembrī? Viens no deputātiem iesaucās, ka tajā sēdē nav piedalījies, pārējie dziļdomīgi klusēja. Nevarēja saprast — neatceras vai arī viņi nav piedalījušies šī lēmuma pieņemšanā.
Atgādinājusi deputātiem, ka zemi piešķīruši pašvaldībai, Vītolas kundze piebilda, ka negribētu pagasta zemi izpārdot svešiniekiem. Esot jau piedzīvots, ka cilvēki, izmantojot fiktīvus dokumentus, ieguvuši mežu, izcirtuši to un pazuduši. Tagad tikai krājas nekustamā īpašuma nodokļa parāds.
Kartē purvi un krūmāji
Lai labāk izvērtētu situāciju, prasīto zemes gabalu izvietojumu deputāti izpētīja arī kartē. Vairāk gan pievērsa uzmanību tieši Permaņickas kundzes prasītajām platībām, ne visām, kuras pieteiktas kā brīvā valsts zeme.
Izrādās, ka tie lielākoties ir krūmāji un purvainas teritorijas, dažas pat pagasta nomalē. Tās nav vērtīgas meža platības, kur, nocērtot kokus, nopelnītu lielu naudu. Tad kāpēc tik saasināta uzmanība pievērsta tieši šīm platībām? Vai tāpēc, ka zemes prasītāja par savām tiesībām atļāvusies pajautāt juristiem un painteresēties atbildīgās iestādēs Rīgā vai arī platības nolūkojis kāds cits?
Apmaldās trijos kabinetos
Nevienojušies, ko darīt — atcelt septembrī pieņemto lēmumu un piešķirt zemi prasītājiem vai dažus zemes gabalus pašvaldības vajadzībām paturēt, deputāti nolēma šo jautājumu pārrunāt vēl vienā finanšu komitejas sēdē. Diemžēl piedalīties tajā nevarējām, tāpēc mēģinājām sazināties ar Sunākstes pagasta padomes priekšsēdētāju pa tālruni. Izrādās, tas nemaz nav tik vienkārši — trijos pagastmājas kabinetos viens par otru neko nezina. Te cilvēks ir, bet pēkšņi pēc minūtes jau izbraucis, lai pēc divām atgrieztos. It kā ir savā kabinetā, tomēr uz tālruņa zvaniem neatbild. Divatā ar kolēģi, vienlaikus zvanot diviem numuriem, pēc 20 minūtēm Vītolas kundzi beidzot tomēr sazvanījām.
Daudz jau neuzzinājām. Tikai to, ka no četriem deputātiem, kuri darbojas finanšu komitejā, uz sēdi bija ieradušies trīs. Konkrēts lēmumprojekts apstiprināšanai padomes sēdē nav sagatavots, bet, iespējams, priekšsēdētāja piedāvās deputātiem atcelt septembrī pieņemto lēmumu un piešķirt zemi prasītājiem.
Ar padomes lēmumu vien par maz
Pēc sarunas ar Centrālās zemes komisijas darba grupas galveno speciālistu Oļģertu Leščinski, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru Gunti Grūbi un vietējiem Zemes dienesta speciālistiem var secināt, ka Sunākstes pagasta padomes deputātiem vienkārši nav citas izejas, kā atcelt septembra lēmumu, jo tam praktiski nav nekāda pamatojuma.
Pagasta padomei, protams, bija tiesības brīvo valsts zemi atstāt pašu vajadzībām. Taču pirms lēmuma pieņemšanas bija jāizdara izmaiņas pagasta zemes ierīcības plānā un jāpaziņo par to Valsts zemes dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas kadastra pārvaldes Aizkraukles rajona birojam vai arī šīs izmaiņas jāsaskaņo Vides ministrijā. Aizkraukles zemes dienestā noskaidrojām, ka ne pagājušā gada septembrī, ne vēlāk no Sunākstes pagasta padomes neviens lēmums par izmaiņām zemes ierīcības plānā, kas saistītas ar brīvās valsts zemes piešķiršanu pašu lietošanā, nav saņemts. Pati priekšsēdētāja atzina, ka pieņemtais lēmums nav saskaņots arī ministrijā. Bet darīt to tagad ir par vēlu.
Veltīgi meklēt arī vainīgo, kurš no Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra, kas ir pamatā brīvās valsts zemes atlasei, šos zemes gabalus nav izslēdzis. Par to atbildīga tikai pati pašvaldība.
Atbildība jāuzņemas pašvaldībai
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe, kuram lūdzām komentēt šo situāciju, sacīja:
— Par brīvo valsts zemi Valsts zemes dienestā informāciju sniedz pašvaldības. Acīmredzot, ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu zemi piešķirt pati sev, bet ziņas par šīm platībām joprojām ir brīvās valsts zemes sarakstā, kaut kas nav izdarīts līdz galam.
Tā kā šis nav vienīgais gadījums, kad pašvaldībās maldina cilvēkus, aicinu ziņot par to mums, Centrālajai zemes komisijai vai vērsties pēc palīdzības Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Lai arī pašvaldībā apgalvo, ka zeme, ko uzskatāt par brīvu un lūdzat piešķirt lietošanā, nav brīva, iesniegumu noteikti jālūdz pieņemt un reģistrēt. Tas, ka uz šo gabalu kāds jau iepriekš pieteicies, neko nenozīmē. Vienam zemes gabalam var pieteikties vairāki pretendenti. Piešķiršanas procedūru gan organizē atkarībā no tā, vai kādam uz zemi ir priekšroka vai visiem vienlīdzīgas tiesības.
Centrālajā zemes komisijā paskaidroja, ka pašvaldībai 15 dienu laikā rakstiski jāpaziņo iesnieguma iesniedzējam, kas notiks tālāk, kad izskatīs viņa iesniegumu. Ja ir atteikums, jābūt pamatojumam, kāpēc. Ja cilvēkam liekas, ka pašvaldība rīkojusies nelikumīgi, viņš var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt lēmumu un pat pieprasīt kompensēt radušos zaudējumus.
