Esmu Jolanta Bartkeviča (vīra uzvārds — Stoops). Es 1992. gadā beidzu Aizkraukles 2. vidusskolu (Arņa Rudiņa klasi). Pēc Daugavpils universitātes pabeigšanas aizbraucu uz Ameriku studentu apmaiņas programmā — strādāju ar invalīdiem.
Esmu Jolanta Bartkeviča (vīra uzvārds — Stoops). Es 1992. gadā beidzu Aizkraukles 2. vidusskolu (Arņa Rudiņa klasi). Pēc Daugavpils universitātes pabeigšanas aizbraucu uz Ameriku studentu apmaiņas programmā — strādāju ar invalīdiem. Te arī satiku savu nākamo vīru. Pēc ilga pārdomu perioda un daudziem ceļojumiem turp un atpakaļ tomēr izlēmu, ka palikšu te kādu laiku. Esmu precējusies jau četrarpus gadus.
Sākumā strādāju aģentūrā par programmas menedžeri 40 invalīdiem. Tad, kad sāka izkrist mati un naktīs vairs nevarēju gulēt, jo darbs bija gan psiholoģiski, gan fiziski grūts, aizgāju — kā saka, atpakaļ neatskatījusies. Tagad strādāju divās darbavietās — divos veikalos: vienā esmu pārdevēja, otrā — grāmatvede. Turpinu mācības vietējā koledžā — cenšos iegūt maģistra grādu biznesa administrācijā.
Dzīvoju Vašingtonā ASV. “Staburaga” mājaslapa internetā ir vienīgais līdzeklis, kā uzzināt par nopietniem notikumiem Aizkrauklē un rajonā. Vietējās klačas un baumas es, protams, uzzinu, šad tad sarunājoties ar draugiem pa telefonu. Pašlaik lasu novembra avīzes, kuras saņēmu pa pastu. Diemžēl nekas svaigs tas nav. Vismaz pazīstamas sejas ieraudzīju, kad lasīju par Aizkraukles ģimnāzijas absolventu salidojumu. Pati diemžēl nespēju atbraukt, bet domās biju kopā ar saviem klasesbiedriem.
Informāciju iegūt nevar
Vēl viena problēma, kas mani uztrauc — interneta mājaslapas. Lai apceļotu Aizkraukli, tūrists, protams, internetā ievieto “atslēgas vārdu” — Aizkraukle. Apskatei tiek piedāvāta Aizkraukles pilsētas un rajona mājaslapa ar daudziem un dažādiem iestāžu nosaukumiem. Diemžēl tas ir viss, jo sīkāku informāciju iegūt nevar — vai nu iestādei nav mājaslapas un e-pasta adreses vai arī e-pasts ir, bet neviens uz manis uzdotajiem jautājumiem neatbild.
Esam nolēmuši ar vīra vecākiem viesoties Aizkrauklē pāris nedēļu. Protams, aplūkoju Aizkraukles pilsētas mājaslapu, lai atrastu izklaides un nakšņošanas iespējas. Meklēju arī viesnīcu Aizkraukles pilsētā. Neko vairāk par “Pērsi” neatradu.
Zinu, ka ir atvērta viesnīca “Raijo”. Nesaprotu, tā ir viesnīca, motelis vai studentu kopmītnes? Mājaslapā tā nosaukta par viesnīcu, taču fotogrāfijās izskatās kā studentu kopmīnes. Gribētos uzzināt ko vairāk — cik zvaigžņu viesnīca tā ir. Mājaslapā minēts, ka šajā viesnīcā ir luksus numuri. Gribētu apskatīt tos fotogrāfijās un uzzināt papildus informāciju. Uzrakstīju e-pasta ziņu, bet atbildi neesmu saņēmusi. Ar viesnīcu “Pērse” vispār nevar sazināties elektroniski. Gribētos, lai mana vīra vecāki, kuri brauc ārpus ASV robežām pirmo reizi dzīvē, saņemtu labas naktsmājas un apmeklētu interesantas vietas Aizkrauklē, taču es nespēju atbildēt uz viņu jautājumiem par cenām un ērtībām.
Nezina, kādu servisu saņems
Saprotu, ka ir grūtības ar naudu, lai izvietotu visu nepieciešamo informāciju un mainītu to. Aizkraukles mājaslapa piedāvā pamatinformāciju, bet papildus neko nevar uzzināt. Sak”, te ir informācija, dari, ko tu gribi, ar to — ja interesē vairāk, meklē pats. Diemžēl arī es neesmu tik bagāta, lai no ASV apzvanītu visas viesnīcas un uzzinātu visu nepieciešamo informāciju. Mana vīra vecāki ir atturīgi, negrib rezervēt viesnīcu ilgākam laikam, jo nezina, kādu servisu viņi saņems.
Cienījamie aizkrauklieši, nāk vasara! Tūristi gribēs apmeklēt Aizkraukli, bet, ja jūs nepanāksiet otru soli pretī (pirmais jau ir sperts — atverot Aizkraukles mājaslapu), tad nedosiet iespēju apskatīt Aizkraukli visā tās krāšņumā!
Ceļojumu plāno internetā
Tā ir taisnība, ka ārzemnieki visu sava ceļojuma maršrutu plāno internetā — sākot no viesnīcu rezervēšanas, izstāžu biļešu pirkšanas un beidzot ar ceļa norādījumiem. Šogad bijām Floridā — es sēdēju pie datora trīs dienas un saplānoju sešu dienu ceļojumu. Sākot no latvieša Eduarda Liedskalniņa Koraļļu pils apmeklējuma aligatoru fermām, Kiwestu (ar slaveno Duvāla ielu un ASV pašu galējo dienvidu punktu) un beidzot ar Maiami. Ceļojuma laikā gulējām trijās dažādās viesnīcās. Kopā nobraucām 2000 km un nevienu reizi neapmaldījāmies. Mājās atgriezāmies mēnesi iepriekš ieplānotajā laikā — pulksten 9 no rīta (pēc pēdējā 17 stundu pārbrauciena).
Lai izkliegtu rupjības
Noskatījos “Panorāmas” videoierakstu. Pārdomas izraisīja temats par to, ka valsts grib paaugstināt interneta lietotāju skaitu. Interesanti, kādā veidā latvietis var izmantot internetu? Mājaslapām Latvijā ir tikai informatīvs raksturs (internetu neizmanto reālu darījumu noslēgšanai — nevar sazināties ar viesnīcu, nevar rezervēt numuru, reāli nevar pasūtīt pirkumu — uz ārzemēm to nepiegādā). Latviešiem nav iespējas iepirkties ārzemju veikalos caur internetu — no ārzemēm preces uz Latviju nesūta.
Man šķiet, ka tie, kuriem ir pieejams internets, to izmanto, lai izkliegtu rupjības pasaulei. Kā tas ir novērojams “Delfi” ziņu mājaslapā, kur diemžēl nenorit “veselīga” diskusija par rakstu, bet savstarpēju apvainojumu un rupjību apmaiņa. Vai jūs tas nebaida?
Ar cieņu — Jolanta ASV
