Latvijas Tirgotāju asociācija sadarbībā ar Biškopības biedrību veikusi salīdzinošas analīzes, lai noteiktu, kurš lielveikalos nopērkamais medus ir labākais.
Latvijas Tirgotāju asociācija sadarbībā ar Biškopības biedrību veikusi salīdzinošas analīzes, lai noteiktu, kurš lielveikalos nopērkamais medus ir labākais. Par tādu atzīts Latvijā ražotais.
Paraugu kvalitatīvo analīzi veica valsts Veterinārmedicīnas diagnostikas centra Pārtikas kontroles laboratorijā. Izmeklējumu rezultātus Latvijas biškopības biedrības uzaicinātie eksperti izvērtēja atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. No 20 izvērtētajiem paraugiem deviņi bija importa medus, bet 11 Latvijā ražots un fasēts medus. Tie ņemti 10 lielāko mazumtirdzniecības veikalu tīklu tirgotavās visā valstī.
Vairāki medus paraugi neatbilda prasībām, līdz ar tos nemaz nedrīkst pārdot. Būtiskākais pārkāpums ir paaugstinātais HMF (hidroksimetifurfurols) saturs. Turklāt importa medus paraugu vidējais HMF daudzums ievērojami pārsniedza pieļaujamo normu. Vienā no paraugiem šis līmenis normu pārsniedza pat 3,5 reizes! Savukārt no Latvijā ražotā medus paraugiem tikai viens pārsniedza noteikto normu — SIA “Vinnis” fasētais dažādu ziedu medus. Diemžēl šis medus veikalos ir visizplatītākais.
Latvijas biškopības biedrības veiktās medus analīzes, nosakot tajā esošo ziedputekšņu sastāvu, liecina, ka viss medus, kas marķēts kā Latvijā iegūts, patiešām ir vietējās izcelsmes. Tas iepriecina, jo vēl nesen Ķīnā, Krievijā un Argentīnā iegūto medu, kurš bija vairākas reizes lētāks par vietējo produktu, fasēja un pārdeva kā vietējo.
Interesanta situācija ir ar importa produktu, kurš marķēts kā akāciju medus, lai gan nesatur pat piekto daļu akāciju medus. Arī Kanādas izcelsmes āboliņa ziedu medus nesatur atbilstošu daudzumu āboliņa, bet gan sinepju medu. Tie ir rupji produktu marķēšanas pārkāpumi, kas maldina pircējus.
Medu raksturo HMF un diastāzes skaitlis. Tos marķējumā nenorāda, tāpēc patērētāji nemaz nezina, ko tas īsti nozīmē.
HMF satur aldehīdu, kas noteiktā koncentrācijā ir kaitīgs cilvēku veselībai. Šī viela medū pārsniedz pieļaujamo, ja medu vairākkārt uzsilda. Tā medus fasēšanas uzņēmumi rīkojas, lai medus būtu dzidrs un plūstošs. Tāds pircējiem patīk labāk. Taču pieņēmums, ka tāds medus ir svaigāks, nav pareizs. Dabisks, nekarsēts medus jau dažas nedēļas pēc izsviešanas kristalizējas.
Otrs būtiskais medus kvalitātes rādītājs ir diastāzes skaitlis, kas norāda produkta bioloģisko aktivitāti. Proti, jo diastāzes skaitlis lielāks, jo medus bioloģiski vērtīgāks — satur vairāk dabīgo fermentu. Diastāze ir nenoturīga pret karsēšanu, tāpēc karsētā medū tā ir zema. Importa medus paraugos diastāzes skaitlis ir ievērojami mazāks nekā vietējā medū.
