Biju atlaidies ērtā šūpuļkrēslā pie kamīna un tīksminājos par lielajām sniegpārslām, kuras lēnām krita gar mājas logu. Pēkšņi kāds sparīgi klauvēja pie durvīm.
Biju atlaidies ērtā šūpuļkrēslā pie kamīna un tīksminājos par lielajām sniegpārslām, kuras lēnām krita gar mājas logu. Pēkšņi kāds sparīgi klauvēja pie durvīm. Atvēru tās un ieraudzīju kaimiņu Fredi. Gluži bālu un bez elpas. Vienīgie vārdi, ko viņš izdvesa, pirms atslīga pret stenderi, bija “mobiļņiku” un “ūdeni”.
Ūdens nepalīdzēja. Tikai glāze laba konjaka viņam atdeva dzīvību. Fredis naski spaidīja tālruņa podziņas un izsauca ārstu. Adrese gan bija tāda dīvaina — tuvējais mežiņš pie manas mājas.
Vēl pēc vienas glāzes Fredis atguvās tiktāl, ka bija spējīgs kaut ko pastāstīt. Izrādās, “Upmaļu” Janka, kaislīgs mednieks būdams, mežmalā pie manas mājas pamanījis lielas mežakuiļa pēdas. Uzmanīgi apgājis meželim riņķī, viņš atklājis, ka vepris turpat vien mežiņā nolicies gulēt. Aizskrējis mājās, sazvanījis citus medniekus, un visi nolēmuši kuiļa šīszemes gaitām pielikt punktu. Jāteic, uz mežacūkām arī man sens ienaids. Vēl šovasar nešķīstenes noraka teju pusgabalu kartupeļu.
Tā nu mednieki nostājušies savās vietās, bet pats Janka gājis pa pēdām. Tiesa gan, vējš bija paspējis tās nedaudz aizputināt. Tāpēc Janka līkumojis pa mežu vai stundu, taču neko neatradis.
Netālu no mežmalas pērnajā ziemā vētra izgāza lielu egli. Janka uzrāpies uz slīpā stumbra un saucis medniekiem, ka kuilis izkūpējis gaisā. Tad ar varenu atspērienu lēcis zemē. Te nu ķibeles tikai sākušās. Kuilis, kurš, pēc Freda vārdiem, bijis vai pagastveča džipa lielumā, spēries no egles apakšas ārā, bet Janka uzlēcis viņam tieši virsū. Nabags bailēs ieķēries kuiļa saros un turējies, cik spēka. Arī kuilis pārbijies un vienā stiepienā pārlēcis pāri novadgrāvim, dzeloņstiepļu žogam un aizlēkšojis pāri laukam. Mednieki gan saukuši, lai jātnieks lec zemē, taču nekā. Izmetis pāris plašākus lokus, kuilis skrējis atpakaļ. Vēlreiz lēcis pāri grāvim un iebrāzies eglīšu jaunaudzē. Tur mednieki tad arī atraduši Janku. Gluži bālu, bez valodas, saplēstā vatenī un bez zābakiem.
Kā vēlāk uzzināju, Janka ticis cauri vien ar pāris zilumiem un pamatīgu izbīli, bet milzu kuili mednieki šajā pusē vairs nav manījuši.
