Kāda pensionāre no Bebriem ierosina — aprēķinot pensiju, darba stāžā vajadzētu ieskaitīt visus tos gadus, kad cilvēki strādājuši un kopuši Latvijas zemi.
Kāda pensionāre no Bebriem ierosina — aprēķinot pensiju, darba stāžā vajadzētu ieskaitīt visus tos gadus, kad cilvēki strādājuši un kopuši Latvijas zemi. Daudzi darbu savās zemnieku saimniecībās turpina, arī aizejot pensijā.
“Aprēķinot pensiju, darba stāžā vajadzētu ieskaitīt visus gadus, ko cilvēks godīgi strādājis gan laukkopībā, gan lopkopībā, gan meža darbos,” raksta sieviete.
“Pēckara gados visi jaunie cilvēki, kuri bija sasnieguši 16 gadu vecumu, strādāja vecāku saimniecībās. Ziemā bija jāizcērt un jāizved 40 kubikmetru kokmateriālu. Jaunieši nedrīkstēja klīst bez darba, nestrādājošos sūtīja darba nometnēs. No 1948. gada visiem bija jāstājas kolhozā, zemi un lopus bez atlīdzības atņēma. Darba alga kolhozā bija maza, strādājām par uzturnaudu, reizēm pat tā neiznāca.
Veci cilvēki, kuriem jau 70 un vairāk gadu, turpina strādāt savās zemnieku saimniecībās un katru gadu maksā nekustamā īpašuma nodokli. Arī mēs jau desmit gadu kopjam Latvijas zemi, audzinām trīs mazbērnus. Lūdzam nostrādāto laiku ieskaitīt darba stāžā, tad pensija būs vismaz par desmit latiem lielāka.”
* * *
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Aizkraukles nodaļas vadītājs Ansis Eglīte skaidro, ka darba stāžā ieskaita visus darba gadus līdz 1991. gadam, bet tas jāpierāda ar atbilstošiem dokumentiem. No 1991. gada personai jābūt sociāli apdrošinātai, tas ir, lai par viņu ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tikai tādā gadījumā darba gadus ieskaita stāžā.
Aprēķinot pensiju, darba stāžā ieskaita arī darbu vecāku saimniecībās. To rēķina no personas 15 gadu vecuma līdz laikam, kad attiecīgajā teritorijā tika izveidoti kolhozi. Piemēram, ja pagastā kolhozs izveidots 1948. gadā, bet cilvēks dzimis 1930. gadā, darba stāžā ieskaita trīs vecāku saimniecībā nostrādātos gadus. Šis darbs jāpierāda ar arhīvu izziņām. Ja tas nav iespējams, jāvēršas tiesā, kur pēc divu personu apliecinājuma pieņems lēmumu.
“Strādājot savā zemnieku saimniecībā, katram ir tiesības reģistrēties kā pašnodarbinātai personai un maksāt apdrošināšanas iemaksas, lai šo periodu ieskaitītu darba stāžā,” saka Ansis Eglīte. “Ja vēstules autore nav reģistrējusies kā pašnodarbināta persona, darbu, ko viņa veic savā zemnieku saimniecībā, darba stāžā ieskaitīt nevar.”
Viņš arī piebilst, ka 70 gadu vecumā reģistrēties kā nodarbinātai personai nav izdevīgi, jo iemaksājamā summa nedos jūtamu pensijas palielinājumu. Pašnodarbinātās personas apdrošināšanas iemaksa ir 30,27 procenti no Ls 110, tas ir, 33,30 latu mēnesī.
