Jaunais gads mūsu ģimenē sācies aizdomu pilns. Varat iedomāties — saņēmām vairākus apsveikumus no iestādēm. Nez ko tas varētu nozīmēt?
Jaunais gads mūsu ģimenē sācies aizdomu pilns. Varat iedomāties — saņēmām vairākus apsveikumus no iestādēm. Nez ko tas varētu nozīmēt?
Vienīgi bankas apsveikumu saprotu. Pateicoties maniem maksātajiem procentiem, tās darbinieki var dzīvot zili zaļi. Kad reitingu tabulās redzu to augšgalā, vienmēr ar lepnumu saku: “Mana banka!”. Tās apsveikums ir pateicības žests manai nesavtīgajai labdarībai, vairojot bankas kapitālu.
Bet kāpēc man apsveikums no Valsts ieņēmumu dienesta? Vai viņi būtu uzoduši, ka saņemu bezdarbnieka pabalstu un strādāju? Ej nu sazini, tagad tādi laiki, ka nevienam nevar uzticēties. Šis apsveikums noteikti kaut ko nozīmē. Bet ko? Izabella gan apgalvo, ka aploksne kļūdaini iemesta mūsu pastkastītē, jo nebija norādīta adrese. Viņa domā, ka apsveikumu kāds mīlnieks sūtījis draudzenei un parakstījies ar VID vārdu. Lai tā arī būtu, tomēr vienalga ļoti jāuzmanās.
Nekādi netieku gudrs, kāpēc mani atcerējusies policija. Vai tāpēc, ka jaunības trakumā reiz ar draugiem nokļuvu atskurbtuvē? Varbūt viņi tā grib piesaistīt senos klientus? Bet man tur baigi nepatika. Protams, pa 20 gadiem daudz kas var mainīties. Ir arī otrs variants — Izabellai kādreiz viens policists “kanti sita”. Varbūt tā bija šifrēta vēstule? Tiec nu gudrs! Neko nevaru saprast.
Indriķis