Aptaujas liecina, ka Latvijā pieaugusi sabiedrības neiecietība pret homoseksuālistiem. Vīrieši un sievietes, kuri mīl sava dzimuma pārstāvjus, ir daudzu mītu un nereti izkropļotu pieņēmumu apvīta tēma.
Aptaujas liecina, ka Latvijā pieaugusi sabiedrības neiecietība pret homoseksuālistiem. Vīrieši un sievietes, kuri mīl sava dzimuma pārstāvjus, ir daudzu mītu un nereti izkropļotu pieņēmumu apvīta tēma. Reizēm uzskatus veido un nostiprina paša pieredze un saskarsme ar cilvēkiem, kuri nav tādi kā pārējie. Bet vai tāpēc sliktāki?
No vēstures
Homoseksuālās attiecības bijušas izplatītas un atbalstītas gan senajā Indijā un Grieķijā, gan Āzijas un Āfrikas pirmkultūrās. Vēstures avoti liecina, ka homoseksuālisma problēma pieminēta jau senās Ēģiptes papirusos. Seksuālie kontakti vīriešu sabiedrībā bija svarīgi dažādu sociālo attiecību veidošanā. Piemēram, Spartā vīriešiem precēties bija atļauts diezgan vēlu, bet seksuālie kontakti ar sievieti bija stingri aizliegti. Vienīgais veids, kā atbrīvoties no seksuālā sasprindzinājuma, bija attiecības ar zēniem.
Kristietības ieviešanas pirmsākumos homoseksuālas attiecības pilnīgi noliedza, solot degšanu elles ugunī un citas šausmas. Mūsdienu sabiedrībā attieksme pret homoseksuālām attiecībām ir demokrātiskāka, daudzās valstīs atzītas viendzimuma laulības. Piemēram, Francijā ir apmēram divi miljoni homoseksuālu ģimeņu.
Lai gan Latvijā daudz diskutē par šīm tēmām, katra viedokli veido galvenokārt paša saskarsme ar homoseksuāli orientētiem cilvēkiem. Savus stāstus atklāj dažāda vecuma cilvēki.
Samīļot geju
Aija (42 gadi), skolotāja
— Es neatzīstu homoseksuālistus, bet arī nenosodu. Dabā tā iekārtots, ka sieviete iekāro vīrieti un vīrietis sievieti, un citādi nav normāli. Vienīgais nosacījums, ja esi savādāks — nereklamē sevi un neuzmācies ar savu orientāciju citiem.
Mācoties augstskolā, man bija kursabiedrs, kurš dzīvoja kopā ar draugu. Astoņdesmitajos gados tas bija kaut kas ārkārtējs, tagad pie tādiem faktiem visi jau pieraduši. Lai gan puisis to nevienam nestāstīja, ievērojām, ka viņi ar draugu tā mīļi viens pret otru izturas. Izsekojām, un atklājums mūs, tikko pilngadību sasniegušas un nepieredzējušas jaunietes, iepriecināja. Allaž izmantojām katru izdevību šim puisim pieglausties, apskaut, pat nobučot un sirsnīgi smējāmies, kā viņš saviebās, centās no mums tikt vaļā. Nelietīgi, bet tolaik par homoseksuālistiem vispār nerunāja. Nesapratām, ka tā kādam var būt sāpīga problēma.
Vēlāk man bija kolēģis, kurš nenoliedza, ja pajautāja, bet arī neplātījās, ka viņš ir gejs. Brīnišķīgs cilvēks, kuram varēja uzticēties un paprasīt padomu. Ja viņš teica: “Iesim zvaigznes skatīties!”, tad tieši to tas arī nozīmēja. Bez uzmākšanās un citiem nepatīkamiem pārsteigumiem. Arī skolēni zināja, ka viņš ir homoseksuāls, bet neviens viņu neapsmēja. Kopš tā laika esmu pārliecināta, ka ne jau pēc seksuālās orientācijas vērtē cilvēku.
Modes lieta
Arita (16), skolniece
— Mana vecuma jauniešiem homoseksuālisma tēma ir tik populāra, ka reizēm, dzirdot vārdus — esmu gejs vai lesbiete, nevar saprast, vai viņš joko vai runā patiesību. Esmu lasījusi, ka tikai 10 procentu no visiem homoseksuālistiem vai biseksuālistiem tādi arī ir, citi tādā veidā meklē asas izjūtas vai cenšas būt moderni. Tikai vienreiz mani iepazīstināja ar puisi tā: “Viņu sauc Gints, un viņš ir gejs.” Atzīšos, ar interesi viņu nopētīju.
Esmu dzirdējusi, ka vecāki cilvēki uzsver: “zilais” — tas ir riebīgi. Un divu sieviešu mīlestība ir skaista? Reiz skolotāja klasē kādam zēnam, kurš bija izbalinājis matus, paziņoja — tas liek domāt, ka tu esi gejs. Tas bija nepatīkami.
Mana attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem ir pozitīva, un es, dzirdot negatīvu viedokli, allaž cenšos iebilst. Stulbi, ka cilvēku vērtē pēc tā, vai viņam patīk vīrietis vai sieviete. Galvenais, ka cilvēks ir laimīgs un viņam pašam tas ir pieņemami.
Veģetāriešus taču neienīstam?
Rinalds (37), autoservisa darbinieks
— Man reiz kāds vīrietis ļoti palīdzēja, un vēlāk it kā starp citu piedāvāja draudzību un intīmus kontaktus. Tolaik biju diezgan kluss un kautrīgs puisis un tikpat klusi no viņa arī “aizlaidos”. Šis gadījums citam noteikti liktu homoseksuālistus ienīst, bet mana attieksme ir neitrāla. Viņi nav slimi vai nenormāli, vienkārši tādi piedzimuši un tādiem viņiem jādzīvo. Mēs taču neienīstam veģetāriešus?
Uzskatu, ka ar seksuālo orientāciju nevajag lielīties, protams, arī neslēpt to. Tikai tad meklē draugus vai draudzenes starp savējiem, nevis uzbāzies visiem pēc kārtas, varbūt pat cenšoties pārvilināt savā pusē.
Vīra mīļākais
Māra (51), tirdzniecības darbiniece
— Pirms daudziem gadiem uzzināju, ka manam vīram esot mīļākais.Vīrietis! Biju šokā. Kad pateicu to vīram, viņš burtiski “uzsprāga”, tas viņam bija lielākais apvainojums. Izrādās, kāds darbabiedrs, kurš patiešām ir biseksuāls, no mana vīra neatiet ne soli, teciņus vien nopakaļ skraida. Viņš, nezinādams par kolēģa tieksmēm, neko pat nav ievērojis. Viss beidzās ar to, ka mans vīrs pamatīgi piekāva savu “mīļāko”.
Toties es tagad nekļūdīgi pazīstu gejus. Tik bieži veikalā, kaut vai džinsus mērot, jānoskatās viņu sīkumainībā un katras vīlītes apčubināšanā!
Es homoseksuālismu uzskatu par nenormālu parādību, viņi ir slimi un nelaimīgi cilvēki. Nesen televīzijā skatījos geju skaistumkonkursu, man to skaisto puišu patiešām ir žēl. Viņi taču jebkuru sievieti varētu aplaimot, bet tā vietā padara sevi par ākstiem.
