Valsts robežsardzes Sēlijas pārvaldi Jēkabpils rajona Rites pagastā otrdien apmeklēja Valsts robežsardzes priekšnieks robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš.
Valsts robežsardzes Sēlijas pārvaldi Jēkabpils rajona Rites pagastā otrdien apmeklēja Valsts robežsardzes priekšnieks robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš. Viņš uzklausīja Sēlijas pārvaldes vadības ziņojumu par darbu 2003. gadā, kā arī informēja par jaunumiem robežapsardzībā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā šī gada 1. maijā.
Dāboliņa kungs labprāt atbildēja uz “Staburaga” jautājumiem.
Pārbaudīs tikai pasi
— Kādas būtiskas izmaiņas gaida robežsardzi, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?
— No šī gada 1. maija uz Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu vēl nekas īpaši nemainīsies. Tāpat kā līdz šim, valsts robežu sargās robežsargi. No robežas “aizies” muita un turpmāk darbosies pierobežā, galvenokārt noliktavās, kontrolējot tranzīta kravas. Sanitārā inspekcija darīs tāpat. Tas ievērojami atvieglos robežas šķērsošanu, jo cilvēkiem nekas nebūs jādeklarē, automašīnu rindas uz robežas neveidosies. Robežsargiem atliks vien pārbaudīt personu apliecinošo dokumentu. Tas aizņems ļoti īsu brīdi.
— Vai Latvijas pilsoņiem robežas šķērsošanas procedūra atšķirsies no citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem piemērotās?
— Eiropas Savienības pilsoņi robežu šķērsos atvieglotā kārtībā, viņu personību nepārbaudīs Latvijas datubāzēs. Salīdzinās vien seju ar fotogrāfijā redzamo. Latvijas pilsoņiem kārtība paliks iepriekšējā. Neviens nav atcēlis mums doto uzdevumu atklāt meklējamās personas, zagtās automašīnas. Šī kārtība mainīsies tad, kad Latvija pievienosies Šengenas līgumam. Tas varētu būt ne ātrāk kā 2007. gadā. Līdz tam laikam robežsargi paliek uz robežas. Vēlāk esošo barjeru vietā paliks vien plāksnīte ar norādi, ka šķērsota valsts robeža.
Inspektori strādās viesnīcās
— Vai tas nozīmē, ka robežu vairs nesargās?
— Esošo nodaļu skaits samazināsies. Piemēram, Sēlijas pārvaldes vietā paliks tikai nodaļa, kura rūpēsies par robežas kārtību, jo tai jābūt skaidri iezīmētai dabā. Taču tas nenotiks ātrāk kā 2007. — 2009. gadā. Saskaņā ar Šengenas līgumu valstij jābūt spējīgai jebkurā mirklī atjaunot robežkontroli. Tas saistīts ar iespējamām epidēmijām, citām globālām problēmām.
— Kā kontrolēsiet nelegālos imigrantus?
— Mēs pastiprinām imigrācijas dienesta darbu. Inspektori strādās viesnīcās, tirgos, uzraudzīs ārzemniekus.
— Vai pēc iestāšanās ES robežsardzē gaidāma darbinieku skaita samazināšana?
— Tikai daļēji. Uz Latvijas austrumu robežas vajadzēs divas reizes vairāk darbinieku nekā pašlaik. Šo robežu apsargās daudz stingrāk, jo tā kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu.
Uz mājām pa taisno
— Vai robežu drīkstēs šķērsot jebkurā vietā?
— Nē. Pēc 1. maija, tāpat kā līdz šim, robežu drīkstēs šķērsot tikai robežpārejas punktos. Vienīgi kravas vairs nevajadzēs vest cauri lielajiem robežkontroles punktiem. Piemēram, ja iepirkāties Viļņas tirgū, pēc 1. maija Latvijā varēs atgriezties arī caur Neretas robežpārejas punktu. Nevajadzēs braukt uz Grenctāli vai Meiteni. Esot pierobežā, tāpat kā līdz šim, nepieciešama pase.
— Un pēc pievienošanās Šengenas līgumam?
— Tad robežu drīkstēs šķērsot jebkurā vietā, vienīgi būs aizliegts bojāt robežas joslu. Tas nozīmē, ka jaunus ceļus iebraukt nedrīkstēs, būs jāizmanto esošie.
Kājām vairs nestaigā
— Vai ES paredzējusi atbalstu Latvijas austrumu robežas sakārtošanai?
— Trīs gadus pēc kārtas Latvija robežas sakārtošanai saņems vairāk nekā 20 miljonu eiro ik gadu. Mums jāsargā arī jūras robeža, tāpēc vajadzīgi helikopteri, kuģi un kuteri, moderni sakaru līdzekļi.
— Vai modernizēs arī Sēlijas pārvaldi?
— Vienīgais, uz ko var cerēt robežsargi, kuri apsargā Latvijas—Lietuvas un Latvijas—Igaunijas robežu, ir jauns autotransports. Eiropas Savienībā robežsargi vairs kājām nestaigā.
Draud izteikt neuzticību
Todien, kad Dāboliņa kungs apmeklēja Sēlijas pārvaldi, viņš saņēma brīdinājumu par neuzticības izteikšanu, jo robežsardzē neapmaksā virsstundu darbu.
Komentējot šo informāciju, Dāboliņa kungs teica, ka problēmas radušās pretrunīgo likumu dēļ.
— Iekšlietu ministrija izskatīja šo Valsts civildienesta pārvaldes kontroles daļas lēmumu, — saka Dāboliņa kungs. — Ir sagatavoti pretargumenti, jo Civildienesta pārvaldes lēmums atzīts par nepamatotu. Lietas būtība ir vienkārša. Robežsardze darbojas saskaņā ar Robežsardzes likumu, bet Valsts civildienesta pārvalde uzskata, ka svarīgāks šajā gadījumā ir Darba likums.
Esam apmaldījušies “četrās priedēs”. No 3000 robežsargiem pēdējo gadu laikā šajā sakarībā sūdzējušies trīs cilvēki. Šīm trim personām esmu rekomendējis vērsties tiesā, jo tikai pēc tiesas lēmuma varēsim samaksāt vairāk, nekā tas pašlaik paredzēts.
Šādu situāciju, ka ir likumi, kurus var traktēt dažādi, paredzējām jau pirms trijiem gadiem un oficiāli pieprasījām valdībai naudu, lai apmaksātu darbu svētku dienās un naktī, taču naudu neiedeva.
Man pārmet arī to, ka esmu maksājis prēmijas. Taču, ja ieekonomēti līdzekļi, izmaksāt prēmijas man atļauj likums. Nevaru būt divu kungu kalps. Esmu pakļauts Robežsardzes likumam un iekšlietu ministram. Nav iespējams tajā paša laikā skatīties uz otru pusi, kur ir Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks un Darba likums. Darbs Iekšlietu ministrijas struktūrās ir specifisks, tas jāņem vērā.
