Aizvadītā gada nogalē stājušies spēkā jauni noteikumi, kuri paredz reģistrēt dzīvnieku novietnes, zirgiem turpmāk vajadzēs pasi, mainīta arī kazu un aitu apzīmēšanas kārtība.
Aizvadītā gada nogalē stājušies spēkā jauni noteikumi, kuri paredz reģistrēt dzīvnieku novietnes, zirgiem turpmāk vajadzēs pasi, mainīta arī kazu un aitu apzīmēšanas kārtība. Noteikumi pieņemti saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu.
Jāreģistrē kūtis, dravas un dīķi
Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrs nepieciešams, lai valstī nodrošinātu vienotu uzskaites sistēmu, saņemot dažādu atbalstu, un parādītu situāciju lopkopībā kopumā. Dzīvniekus un ganāmpulkus Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā (VCIDAC) reģistrē jau pāris gadu, taču šogad jāreģistrē arī dzīvnieku novietnes, tajā skaitā mājlopu pastāvīgās un pagaidu turēšanas vietas, pastāvīgās bišu stropu turēšanas vietas, kā arī zivju dīķi. Katrai novietnei piešķirs numuru, ja vienā saimniecībā tādu ir vairāk, katrai ēkai un vietai būs savs numurs.
Veidlapas saņems pa pastu
Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra speciāliste Anita Puste, kuras pārziņā ir arī Aizkraukles rajons, informē: “Pēc mūsu datubāzē esošās informācijas par dzīvnieku un ganāmpulku īpašniekiem veidlapas dzīvnieku novietņu reģistrācijai zemnieki saņems pa pastu. Izpildītas tās būs jānosūta atpakaļ.” Noteikumi paredz, ka no šī gada 1. maija produkciju no dzīvniekiem, bišu saimēm vai zivju dīķiem varēs realizēt tikai no reģistrētām novietnēm.
Citi noteikumi arī kazām un aitām
Jaunie noteikumi paredz arī liellopu, cūku, kazu un aitu individuālo apzīmēšanu. Tiem dzīvniekiem, kuri apzīmēti pirms jauno noteikumu stāšanās spēkā, zīmotnes derīgas visu viņu dzīvi. Jaunajos noteikumos liellopiem un cūkām paredzētā apzīmēšanas procedūra praktiski neatšķiras. Citāda tā ir kazām un aitām. Šogad dzimušiem kazlēniem un jēriem krotālijas jāstiprina abās ausīs, līdz šim pietika ar vienu zīmotni.
Katram rikšotājam vajag pasi
Jaunie dzīvnieku apzīmēšanas noteikumi papildus rūpes sagādās zirgu audzētājiem. Līdz šim saimnieki, kuri zirgus audzēja pārdošanai, tos reģistrēja Zirgaudzētāju biedrībā, bet tie, kurus cilvēki turēja pašu priekam, nebija reģistrēti nekur. Retais zirgaudzētājs savu ganāmpulku bija reģistrējis Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā, jo nebija tādas prasības. Piemēram, Aizkraukles rajonā, pēc VCIDAC datiem, nav neviena zirga, kaut gan statistika liecina, ka rajonā ir vismaz 200 šo dzīvnieku.
Jāsauc eksperts
Tagad līdz 1. maijam gan tiem, kuri zirgus audzē pārdošanai, gan tiem, kuri viņus tur pašu priekam, šiem dzīvniekiem jāgādā pases. Ja saimniekam ir zirga ciltslietu kartīte, tās kopiju pa pastu vai personīgi var iesniegt Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā un vēlāk saņemt zirga pasi. Taču saimniekiem, kuriem par zirgiem nekādu dokumentu nav, jāizsauc zirgu vērtēšanas eksperts, kurš dzīvnieku novērtēs, un saskaņā ar šo atzinumu VCIDAC speciālisti varēs izdot pasi. Eksperta pakalpojumi ir par maksu. Latvijā šobrīd ir tikai 28 sertificēti vērtēšanas eksperti, un viņus var sameklēt ar Zirgaudzētāju biedrības starpniecību.
